¹ Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās ¹

1. 4,43. Mat.21,23.

² Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?

³ Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:

⁴ Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”

⁵ Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?

⁶ Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”

⁷ Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.

⁸ Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”

⁹ Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās. ¹

1. Mat.21,33.

¹⁰ Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.

¹¹ Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.

¹² Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.

¹³ Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies. ¹

1. Mark.12,6.

¹⁴ Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.

¹⁵ Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?

¹⁶ Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.” ¹

1. p.19.

¹⁷ Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni? ¹

1. Dāv.dz.118,22.

¹⁸ Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.” ¹

1. Jes.8,15. Dan.2,44.

¹⁹ Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis. ¹

1. 19,48. Jāņ.10,6.

²⁰ Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai. ¹

1. 11,53.54. Mat.22,15.

²¹ Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.

²² Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”

²³ Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?

²⁴ Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”

²⁵ Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

²⁶ Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.

²⁷ Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja ¹

1. Mat.22,23.

²⁸ Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu. ¹

1. 5Moz.25,5.

²⁹ Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.

³⁰ Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.

³¹ Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.

³² Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.

³³ Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”

³⁴ Un Jēzus atbildēdams uz tiem sacīja: “Šīs pasaules bērni precē un top precēti.

³⁵ Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. ¹

1. 21,36.

³⁶ Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni. ¹

1. 1Jāņ.3,1.2. Rom.8,23.

³⁷ Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu. ¹

1. 2Moz.3,2.6.

³⁸ Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”

³⁹ Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”

⁴⁰ Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt. ¹

1. Mat.22,46.

⁴¹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?

⁴² Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, ¹

1. Dāv.dz.110,1.

⁴³ Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.

⁴⁴ Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”

⁴⁵ Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem: ¹

1. Mat.23,1.

⁴⁶ “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās, ¹

1. 11,43. Mat.23,6.

⁴⁷ Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.” ¹

1. Mat.23,14.