¹ Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta. ¹

1. (Ap.darb.11,28.)

² Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja. ¹

1. Ap.darb.5,37.

³ Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.

⁴ Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts, ¹

1. 1,26.27. 1Sam.17,12. Mih.5,1.

⁵ Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta. ¹

1. 1,31. Mat.1,18.

⁶ Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt. ¹

1. 1,57.

⁷ Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā. ¹

1. Mat.1,25.

⁸ Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.

⁹ Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. ¹

1. Jes.60,1.

¹⁰ Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks; ¹

1. Jes.9,3.6.

¹¹ Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā. ¹

1. p.4. Jāņ.4,25. (Mat.28,6.)

¹² Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”

¹³ Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja: ¹

1. 1Moz.32,1.2.

¹⁴ “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.” ¹

1. 3,22. 19,38. Jes.57,19.

¹⁵ Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.

¹⁶ Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu. ¹

1. Mat.2,11.

¹⁷ Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.

¹⁸ Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.

¹⁹ Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama. ¹

1. p.51. 11,28.

²⁰ Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.

²¹ Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.

²² Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā. ¹

1. 3Moz.12,2.

²³ (Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta); ¹

1. 2Moz.13,2. 4Moz.18,15.16.

²⁴ Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus. ¹

1. 3Moz.12,6.

²⁵ Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa. ¹

1. p.26.30.38.

²⁶ Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis. ¹

1. p.11. Dāv.dz.29,49.

²⁷ Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma, ¹

1. p.22. 4,1.

²⁸ Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:

²⁹ “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; ¹

1. p.26. 1Moz.15,15. 46,30.

³⁰ Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas, ¹

1. 3,6. 1Moz.49,10.18.

³¹ Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm, ¹

1. Jes.49,6.9. 11,10. Dāv.dz.98,2.3.

³² Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.” ¹

1. 1,79. Jes.42,6. 46,13.

³³ Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.

³⁴ Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts, ¹

1. Jes.8,14. 1Kor.1,23. 2Kor.2,16. Ebr.12,3. Ap.darb.28,22.

³⁵ Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”

³⁶ Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.

³⁷ Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs. ¹

1. 1Tim.5,5. Dāv.dz.27,4.

³⁸ Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja. ¹

1. p.25. 23,51.

³⁹ Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti. ¹

1. (Mat.2,1-23.)

⁴⁰ Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa. ¹

1. p.52. 1,80. 1Sam.2,21.

⁴¹ Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos. ¹

1. 2Moz.23,14-17.

⁴² Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.

⁴³ Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja. ¹

1. 5Moz.16,7.8.

⁴⁴ Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.

⁴⁵ Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.

⁴⁶ Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.

⁴⁷ Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu. ¹

1. 4,22. Mat.7,28.

⁴⁸ Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.

⁴⁹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?” ¹

1. Jāņ.2,16. 4,34.

⁵⁰ Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.

⁵¹ Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. ¹

1. p.19.39. 2Moz.20,12. Filip.2,7. Gal.4,4. 1Moz.37,11.

⁵² Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. ¹

1. p.40. 1Sam.2,26.