¹ Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas allažiņ Dievu lūgt un nepiekust, ¹

1. 11,5. Rom.12,12. Efe.6,18. Kol.4,2. 1Tes.5,17.

² Un sacīja: “Bija soģis kādā pilsētā, tas no Dieva nebijās un no neviena cilvēka nekaunējās. ¹

1. 5Moz.16,18.

³ Un viena atraitne bija tanī pilsētā; un tā nāca pie viņa sacīdama: izdod man tiesu pret manu pretinieku. ¹

1. 2Moz.22,22. Jes.1,17.

⁴ Un viņš ilgu laiku negribēja. Bet pēc viņš sacīja pie sevis: jebšu es Dievu nebīstos un no neviena cilvēka nekaunos;

⁵ Tomēr, kad šī atraitne man gauži spiežas virsū, tad es tai gribu tiesu izdot, ka tā bezgala nākdama mani nenomāc.” ¹

1. 11,7.8.

⁶ Un Tas Kungs sacīja: “Klausāties, ko tas netaisnais soģis saka.

⁷ Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai gan Viņš tiem liek gaidīt? ¹

1. Dāv.dz.22,3. 55,17.18. 83,2. 94,9. Mat.24,22. Parād.6,10. 2Pēt.3,15.

⁸ Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā. Bet, kad Tas Cilvēka Dēls atnāks, vai Tas gan ticību atradīs virs zemes?” ¹

1. 17,22. Rom.16,20. Parād.1,1. 2Tim.3,1.

⁹ Bet Viņš arī sacīja uz kādiem, kas uz sev pašiem paļāvās, ka esot taisni, un citus nicināja, šo līdzību: ¹

1. 16,15. Sak.30,12.13.

¹⁰ “Divi cilvēki gāja Dieva namā Dievu lūgt, viens farizejs, otrs muitnieks. ¹

1. Mat.5,20.46.

¹¹ Tas farizejs nostājies lūdza, pats pie sevis šos vārdus sacīdams: es tev pateicos Dievs, ka es neesmu kā citi cilvēki, laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks. ¹

1. Jes.58,2.

¹² Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa sava padoma. ¹

1. 11,42. Mat.9,14.

¹³ Bet tas muitnieks no tālienes stāvēdams negribēja nedz savas acis pacelt uz debesīm, bet sita pie savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! ¹

1. 23,48. Ezr.9,6.

¹⁴ Es jums saku: šis nogāja savā namā taisnots pār to otru; jo kas pats paaugstinājās, tas taps pazemots, un kas pats pazemojās, tas taps paaugstināts.” ¹

1. 14,11.

¹⁵ Un tie arī bērniņus atnesa pie Viņa, ka Viņš tos aizskartu, bet to redzēdami tie mācekļi tos aprāja. ¹

1. Mat.19,13.

¹⁶ Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja: “Laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem; jo tādiem Dieva valstība pieder.

¹⁷ Patiesi, Es jums saku: ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.” ¹

1. Mark.10,15.

¹⁸ Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” ¹

1. 14,1. Mat.19,16.

¹⁹ Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.

²⁰ Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.” ¹

1. 2Moz.20,12.

²¹ Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.”

²² Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc un staigā Man pakaļ.” ¹

1. 12,33.

²³ Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.

²⁴ Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā?

²⁵ Jo vieglāki ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”

²⁶ Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var kļūt Dieva valstībā?”

²⁷ Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.” ¹

1. 1,37. Ījab.42,2. Zaha.8,6.

²⁸ Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev pakaļ gājuši.” ¹

1. 5,11.

²⁹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ,

³⁰ Kas to daudzkārtīgi neatdabūs šinī laikā, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.”

³¹ Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par To Cilvēka Dēlu. ¹

1. Mat.20,17.

³² Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts;

³³ Un tie To šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšām celsies.”

³⁴ Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts. ¹

1. 9,45. Mark.9,32. Jāņ.16,17.

³⁵ Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikus, viens akls sēdēja ceļmalā un nabagoja. ¹

1. Mat.20,29.

³⁶ Bet kad tas tos ļaudis dzirdēja garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot.

³⁷ Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.” ¹

1. 24,19.

³⁸ Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” ¹

1. 20,19.

³⁹ Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai būtu klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”

⁴⁰ Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja,

⁴¹ Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.”

⁴² Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.” ¹

1. 17,49.

⁴³ Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un Tam staigāja pakaļ, Dievu teikdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.