¹ Un priekš Lieldienas svētkiem Jēzus zinādams, ka Viņa laiks bija nācis, no šīs pasaules iet pie Tā Tēva, tā kā Viņš mīlējis tos savējos, kas bija pasaulē, tā Viņš tos mīlēja līdz galam. ¹

1. 8,20. 12,1. 16,28.

² Un vakariņu ēdot, (kad jau velns Jūdasam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, sirdī bija iedevis, Viņu nodot),

³ Jēzus, zinādams, ka Tas Tēvs Viņam visas lietas bija devis rokās, un ka Viņš nācis no Dieva un aizies pie Dieva, ¹

1. 3,15. 18,4.

⁴ Cēlās no vakariņa, novilka savus svārkus un priekšautu ņēmis ar to apsējās. ¹

1. Lūk.12,37.

⁵ Pēc Viņš ūdeni lej traukā un iesāka tiem mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar to priekšautu, ar ko Viņš bija apsējies. ¹

1. Lūk.7,44.

⁶ Tad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera. Tas uz Viņu saka: “Kungs, vai Tu man kājas mazgāsi?” ¹

1. 1Sam.25,41.

⁷ Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.” ¹

1. p.12.

⁸ Tad Pēteris uz Viņu saka: “Nemūžam Tev nebūs manas kājas mazgāt.” Jēzus tam atbildēja: “Ja Es tevi nemazgāšu, tad tev nebūs daļas ar Mani.” ¹

1. p.10. 1Kor.6,11. Parād.1,5.

⁹ Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!”

¹⁰ Jēzus uz to saka: “Kas ir mazgāts, tam nevajag kā vien kājas mazgāt, bet viņš ir viscaur šķīsts. Jūs arī esat šķīsti, bet ne visi.” ¹

1. 15,3. Tit.3,5. 2Kor.7,1.

¹¹ Jo Viņš Savu nodevēju gan zināja; tāpēc Viņš sacīja: “Jūs neesat visi šķīsti.” ¹

1. p.2.18. 6,70.71.

¹² Kad Tas nu viņu kājas bija mazgājis, tad Viņš ņēma savus svārkus un atkal nosēdās un uz tiem sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? ¹

1. p.4.7.

¹³ Jūs Mani saucat par Mācītāju un par Kungu, un tas pareizi runāts, jo Es tas esmu. ¹

1. Mat.23,8.10.

¹⁴ Ja tad Es, jūsu Kungs un Mācītājs, jūsu kājas esmu mazgājis, tad arī jums būs cits citam kājas mazgāt. ¹

1. Lūk.22,26.27. Rom.12,10. 1Tim.5,10.

¹⁵ Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darāt, kā Es jums esmu darījis. ¹

1. 1Pēt.2,21.

¹⁶ Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz, kas sūtīts, lielāks par to, kas viņu sūtījis. ¹

1. 15,20. Mat.10,24.

¹⁷ Ja jūs tā zināt, svētīgi jūs esat, kad jūs to darāt. ¹

1. Mat.7,21.24. Jēk.1,25.

¹⁸ Es nerunāju par jums visiem; Es zinu, kurus Es esmu izredzējis; bet lai tas raksts piepildās: kas ar Mani maizi ēd, tas Mani min ar kājām. ¹

1. p.11. Dāv.dz.41,10. Mat.26,23.

¹⁹ Tagad Es jums to saku, pirms tas notiek, lai, kad tas notiek, jūs ticat, ka Es Tas esmu. ¹

1. 8,24. 14,29. 16,4.

²⁰ Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem; un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.” ¹

1. 20,21. Mat.10,40.

²¹ To sacījis, Jēzus garā aizgrābts liecināja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.” ¹

1. 11,33. Mat.26,21.

²² Tad tie mācekļi cits uz citu skatījās, nezinādami, par kuru Tas runā.

²³ Un viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja. ¹

1. 19,26. Lūk.16,22.

²⁴ Tad Sīmanis Pēteris šim met ar acīm, lai vaicā, kurš tas esot, par ko Viņš runā? ¹

1. 21,21. Mat.26,58.

²⁵ Un tas pielocīdamies pie Jēzus krūtīm uz Viņu saka: “Kungs, kurš tas ir?”

²⁶ Jēzus atbild: “Tas ir tas, kam Es to kumosu iemērktu došu;” tad Viņš iemērca to kumosu un dod to Jūdasam, Sīmaņa dēlam, Iskariotam. ¹

1. p.2. 2Moz.12,8.

²⁷ Un pēc tā kumosa tad sātans iegāja iekš tā. Tad Jēzus uz to saka: “Ko tu dari, to dari drīz.” ¹

1. Mat.26,25.

²⁸ Bet neviens no tiem, kas tur klāt sēdēja, nesaprata, kāpēc Viņš tam to sacīja.

²⁹ Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam tas maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu. ¹

1. 12,6.

³⁰ Tad nu, to kumosu ņēmis, viņš izgāja tūdaļ ārā, un nakts bija. ¹

1. 18,3.

³¹ Kad viņš nu bija izgājis, tad Jēzus saka: “Tagad Tas Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts iekš Viņa. ¹

1. 12,23. 17,1.5.

³² Ja Dievs ir pagodināts iekš Viņa, tad arī Dievs Viņu pagodinās iekš Sevis paša un Viņu drīz pagodinās. ¹

1. 12,28.

³³ Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsiet, un kā Es tiem Jūdiem esmu sacījis: uz kurieni Es eju, tur jūs nevarat nākt; tā Es jums tagad saku. ¹

1. 7,34. 8,21.

³⁴ Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlējāt, itin kā Es jūs esmu mīlējis, ka arī jūs cits citu mīlējiet. ¹

1. 15,12.13. 1Jāņ.2,8. 3,14.20. Gal.6,2.

³⁵ Pie tam visi nomanīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums ir mīlestība savā starpā.” ¹

1. 1Jāņ.2,5.

³⁶ Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus tam atbildēja: “Kur Es eju, tur tu tagad Man nevari nākt pakaļ, bet pēcgalā tu Man nāksi pakaļ.” ¹

1. p.33. 21,18.19.

³⁷ Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru iet pakaļ? Savu dzīvību es par Tevi nodošu.” ¹

1. Lūk.22,33. Mat.26,33.

³⁸ Jēzus tam atbildēja: “Vai tu par Mani savu dzīvību nodosi? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis nedziedās, pirms tu trīskārt Mani neaizliegsi.