¹ Un Jēzus gāja uz Eļļas kalnu. ¹

1. Lūk.21,37.38.

² Un no rīta agri Viņš atkal nāca Dieva namā un visi ļaudis pie Viņa nāca, un Viņš apsēdās un tos mācīja.

³ Un tie rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda vienu sievu, kas laulības pārkāpšanā bija pieķerta; un to nostādīja tur vidū,

⁴ Un sacīja uz Viņu: “Mācītāj, šī sieva ir pieķerta pašā laulības pārkāpšanā,

⁵ Un mums ir pavēlēts Mozus bauslībā, tādas nomētāt ar akmeņiem. Ko tad Tu saki?” ¹

1. Eceh.16,38.40.

⁶ Bet to tie sacīja Viņu kārdinādami, ka dabūtu vainu, Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus pie zemes locīdamies rakstīja ar pirkstu smiltīs. ¹

1. Lūk.11,53.54. Jer.17,13. Hoz.2.2. Lūk.10,26.

⁷ Un kad tie jautādami Viņam uzstāja, tad Viņš uzcēlās un uz tiem sacīja: “Kurš no jums bez grēka, tas lai met to pirmo akmeni uz viņu.” ¹

1. 5Moz.17,7. Rom.2,1.

⁸ Un Viņš atkal locīdamies rakstīja smiltīs.

⁹ Bet tie, to dzirdējuši un no savas sirds apziņas pārliecināti, izgāja cits pakaļ citam, no tiem vecajiem līdz tiem pēdējiem. Un Jēzus tur palika viens pats ar to sievu, kas vidū stāvēja. ¹

1. Rom.2,15.22.

¹⁰ Un Jēzus atkal pacēlās un nevienu neredzēdams kā vien to sievu uz to sacīja: “Sieva, kur ir tavi apsūdzētāji? Vai neviens tevi nav pazudinājis?”

¹¹ Un tā sacīja: “Neviens, Kungs!” Un Jēzus uz to sacīja: “Tad arī Es tevi nepazudinu: ej un negrēko vairs.”) ¹

1. 3,17. 5,14.

¹² Tad Jēzus atkal uz tiem runāja sacīdams: “Es esmu tas pasaules gaišums. Kas Man iet pakaļ, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs tas dzīvības gaišums.” ¹

1. 1,4.9. 12,35.46. Jes.49,6.

¹³ Tad tie farizeji uz Viņu sacīja: “Tu liecību dod par Sevi pašu, Tava liecība nav patiesīga.” ¹

1. 5,31.

¹⁴ Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Jebšu Es liecību dodu par Sevi, tomēr Mana liecība ir patiesīga. Jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un uz kurieni Es eju. Bet jūs nezināt, no kurienes nāku un uz kurieni eju. ¹

1. 7,24. 28,33.

¹⁵ Jūs tiesājiet pēc miesas; Es netiesāju neviena. ¹

1. 3,17. 7,24.

¹⁶ Un ja Es arī tiesāju, tad Mana tiesa ir taisna; jo Es neesmu viens, bet Es un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis. ¹

1. p.29. 5,30. 16,32.

¹⁷ Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divēju cilvēku liecība ir patiesīga. ¹

1. 5Moz.17,6. 19,15.

¹⁸ Es dodu liecību par Sevi, un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, dod liecību par Mani.” ¹

1. 5,37.

¹⁹ Tad tie uz Viņu sacīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Jūs nepazīstat nedz Mani nedz Manu Tēvu. Ja jūs Mani būtu pazinuši, tad jūs arī Manu Tēvu būtu pazinuši.” ¹

1. p.55. 5,37. 14,7.8. 16,3.

²⁰ Šos vārdus Jēzus runāja pie Dieva šķirsta, mācīdams Dieva namā. Un neviens Viņu negūstīja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi. ¹

1. 7,30. Mark.12,41. Lūk.22,53.

²¹ Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Es noeju, un jūs Mani meklēsiet un mirsiet savos grēkos. Uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt.” ¹

1. 7,33.34.

²² Tad tie Jūdi sacīja: “Vai Tas Sev pats galu darīs, ka Tas saka: uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt?” ¹

1. 7,20.35.

²³ Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat no tā, kas ir zemē, Es no tā, kas ir augšā; jūs esat no šīs pasaules, Es neesmu no šīs pasaules. ¹

1. 3,31. 17,16.

²⁴ Tādēļ Es jums esmu sacījis ka jūs mirsiet savos grēkos. Jo ja jūs neticat, ka Es Tas esmu, tad jūs mirsiet savos grēkos.” ¹

1. p.28. 4,26. 6,36. 13,19.

²⁵ Tad tie uz Viņu sacīja: “Kas Tu tāds esi?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Visupirms Tas, ko arī uz jums runāju. ¹

1. Eceh.12,25. Jes.52,3.

²⁶ Man daudz par jums jārunā un jātiesā bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs, un ko Es no Viņa esmu dzirdējis, to Es runāju uz pasauli.” ¹

1. 3,33.

²⁷ Un tie nesaprata, ka Viņš uz tiem runāja par To Tēvu.

²⁸ Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Kad jūs To Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka Es tas esmu, un ka Es neko nedaru no Sevis, bet itin to runāju, ko Mans Tēvs Man ir mācījis. ¹

1. 5,19. 12,32.

²⁹ Un kas Mani sūtījis, Tas ir ar Mani. Tas Tēvs Mani nav atstājis vienu, jo kas Viņam patīk, to Es allaž daru.” ¹

1. p.16. 14,10.

³⁰ Kad Viņš to runāja, tad daudzi ticēja uz Viņu. ¹

1. 10,42.

³¹ Tad Jēzus sacīja uz tiem Jūdiem, kas Viņam bija ticējuši: “Ja jūs paliekat Manā Vārdā, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi, ¹

1. 7,17. 15,7.

³² Un atzīsiet patiesību, un patiesība jūs atsvabinās.” ¹

1. Gal.5,1. Jēk.1,25.

³³ Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un ne mūžam nevienam neesam kalpojuši; kā tad Tu saki: jūs tapsiet svabadi?” ¹

1. Mat.3,9. 3Moz.25,39. Nehem.9,36.

³⁴ Jēzus tiem atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, tas ir grēka kalps. ¹

1. Rom.6,16.20. 2Pēt.2,19.

³⁵ Bet kalps mūžam namā nepaliek; dēls paliek mūžam. ¹

1. 1Moz.21,10. 2Moz.21,2. Dāv.dz.23,6.

³⁶ Ja nu Tas Dēls jūs atsvabinās, tad jūs tiešām būsiet svabadi. ¹

1. 1Kor.7,22. Rom.6,18. 8,2.

³⁷ Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums, bet jūs Mani meklējat nokaut, jo Manam vārdam nav vietas pie jums. ¹

1. p.43.47. 7,19.

³⁸ Es runāju, ko Es esmu redzējis pie Sava Tēva; un jūs arīdzan darāt, ko jūs esat redzējuši pie sava tēva.” ¹

1. p.28.

³⁹ Tie atbildēja un sacīja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus uz tiem saka: “Ja jūs būtu Ābrahāma bērni, tad jūs arī darītu Ābrahāma darbus.

⁴⁰ Bet nu jūs Mani meklējat nokaut, cilvēku, kas jums patiesību esmu runājis, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis. ¹

1. p.45.

⁴¹ Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie uz Viņu sacīja: “Mēs maucībā neesam dzimuši. Mums ir viens vienīgs Tēvs, Dievs.” ¹

1. Jes.57,3.

⁴² Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs Mani mīlētu; jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva; jo Es neesmu nācis no Sevis, bet Viņš Mani sūtījis. ¹

1. 16,27.

⁴³ Kādēļ tad jūs Manu valodu nesaprotat? Tādēļ ka jūs Manu mācību nevarat ieklausīties. ¹

1. p.47. 6,60. 1Kor.2,14.

⁴⁴ Jūs esat no tā tēva, tā velna, un sava tēva prātu jūs gribat darīt. Tas no iesākuma ir bijis slepkava un nav pastāvējis iekš patiesības; jo iekš tā nav patiesības. Kad viņš melus runā, tad viņš runā no sevis paša; jo viņš ir melkulis un melu tēvs. ¹

1. 1Jāņ.3,8-10. 1Moz.3. Dāv.dz.17,4. 2Pēt.2,4.

⁴⁵ Bet kad Es patiesību saku, tad jūs Man neticat. ¹

1. p.40. Rom.1,18.

⁴⁶ Kas jūsu starpā Man jebkādu grēku var pierādīt? Bet kad Es jums patiesību saku, kam jūs Man neticat? ¹

1. Cef.3,5. 1Pēt.2,22. 2Kor.5,21.

⁴⁷ Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus klausa; tāpēc jūs neklausiet, ka jūs neesat no Dieva.” ¹

1. 10,27. 18,37. 1Jāņ.4,6.

⁴⁸ Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi Samarietis, un Tev ir velns?” ¹

1. 7,20.

⁴⁹ Jēzus atbildēja: “Man velna nav, bet Es Savu Tēvu godāju, un jūs Mani turat negodā. ¹

1. 7,18.

⁵⁰ Es Savu godu nemeklēju, bet Viens ir, kas to meklē un tiesā. ¹

1. 5,23.41.

⁵¹ Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Manu vārdu turēs, tas nāvi neredzēs ne mūžam.” ¹

1. 5,24. 6,40. 11,25. (Dāv.dz.89,49.)

⁵² Tad tie Jūdi uz To sacīja: “Tagad mēs nomanām, ka Tev ir velns. Ābrahāms nomiris un tie pravieši, un Tu saki: kas Manu vārdu turēs, tas nāvi nebaudīs ne mūžam. ¹

1. p.48. Zaha.1,5. Mat.16,28.

⁵³ Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas nomiris? Un tie pravieši ir nomiruši. Par kādu Tu pats Sevi dari?” ¹