¹ Dzenaties man pakaļ, tā kā es Kristum. ¹

1. 4,16. Filip.3,17. 1Tes.1.6.

² Un es jūs slavēju, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis. ¹

1. p.23. 15,3. 2Tes.2,5.15.

³ Bet es gribu, ka jūs zināt, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. ¹

1. 3,23. Efe.5,23.

⁴ Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vai mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu. ¹

1. 12,10. 14,1.

⁵ Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vai mācīdama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, tā kā tā būtu apcirpta. ¹

1. 4Moz.5,18. 5Moz.21,12. Ap.darb.18,26. 21,9.

⁶ Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.

⁷ Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods. ¹

1. 1Moz.1,27. 2,22.

⁸ Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. ¹

1. 1Tim.2,13.

⁹ Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ. ¹

1. 1Moz.2,18.

¹⁰ Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ. ¹

1. 4,9. 1Moz.24,65. (Dāv.dz.60,9.) 1Tim.5,21. (Ev.3,10.)

¹¹ Tomēr nedz vīrs ir bez sievas, nedz sieva bez vīra iekš Tā Kunga.

¹² Jo tā kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva. ¹

1. Ījab.14,1.

¹³ Spriežat paši, vai pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta? ¹

1. p.6. 10.15.

¹⁴ Jeb vai pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati, ¹

1. (4Moz.6,5. 2Sam.14,26.)

¹⁵ Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu. ¹

1. (1Moz.20,16.)

¹⁶ Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm. ¹

1. 14,33.36. 1Tim.6,4.5.

¹⁷ Es jūs pamācu un to nevaru uzteikt, ka jūs sanākat ne par svētību, bet par nesvētību. ¹

1. p.2.22.

¹⁸ Jo pirmā kārtā, kad jūs sanākat draudzē, es dzirdu, ka šķelšanās ir jūsu starpā, un pa daļai to gan ticu. ¹

1. 3,3. 12,25.

¹⁹ Jo šķelšanām gan vajag būt jūsu starpā, lai tie pastāvīgie jūsu starpā top zināmi. ¹

1. Mat.18,7. Lūk.2,35. Gal.5,20. 1Jāņ.2,19.

²⁰ Kad nu jūs sanākat kopā, tad tā nenotiek, kā pieklājās baudīt Tā Kunga mielastu.

²¹ Jo pie mielasta ikviens steidzās paņemt savu paša ēdienu un cits paliek neēdis un cits ir pilns. ¹

1. p.33.

²² Jo vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājiet un tos apkaunojiet, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs teicu? Šinī lietā es jūs neteicu. ¹

1. Jēk.2,5.6.

²³ Jo no Tā Kunga es to esmu dabūjis, ko atkal jums esmu mācījis, ka Tas Kungs Jēzus tanī naktī, kad Tas kļuva nodots, to maizi ņēma, ¹

1. 15,3. Mat.26,26. Gal.1,12.

²⁴ Un pateicies pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top lauzta; to dariet Mani pieminēdami. ¹

1. Jes.53,5.

²⁵ Tāpat arī to biķeri, pēc tā vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir tā jaunā derība iekš Manām asinīm. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, Mani pieminēdami. ¹

1. Lūk.22,20.

²⁶ Jo cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, tad pasludinājiet Tā Kunga nāvi, tiekams Tas nāk. ¹

1. 2Moz.12,26.27. 13,14. Mat.26,29.

²⁷ Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi, vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzīgs pie Tā Kunga miesas un asinīm. ¹

1. 10,21.

²⁸ Bet lai cilvēks pats izmeklējās, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. ¹

1. 2Kor.13,5. Gal.6,4.

²⁹ Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam sodu, neizšķirdams Tā Kunga miesu. ¹

1. 10,16.17.

³⁰ Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši (garīgi, iekš draudzes).

³¹ Jo ja mēs paši sevi tiesātu, tad netaptu tiesāti. ¹

1. Ījab.31,33. Dāv.dz.32,5.

³² Bet kad mēs topam tiesāti, tad no Tā Kunga topam pārmācīti, lai ar pasauli netopam pazudināti. ¹

1. Jes.27,8. Ebr.12,5.6.

³³ Tad nu, mani brāļi, kad jūs sanākat pie mielasta, tad gaidiet cits uz citu. ¹

1. p.21.

³⁴ Bet ja kas ir izsalcis, tas lai ēd mājās, lai jūs nesanākat par sodu. To citu es mācīšu, kad es nākšu. ¹

1. 4,21. 16,5.