¹ Un notikās pēc tam, kad Jēzus Saviem divpadsmit mācekļiem tās pavēles bija devis, tad Viņš no turienes aizgāja, mācīt un sludināt viņu pilsētās.

² Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, tad viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem, ¹

1. 14,3. Lūk.7,18.

³ Un tam lika sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?” ¹

1. 3,11. Jāņ.1,34. 3,30.

⁴ Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Noejat un atsakāt Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:

⁵ Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem prieka vēsts top sludināta. ¹

1. 5,3. 15,31. Jes.29,18. 35,5. 61,1.

⁶ Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinās.” ¹

1. 13,57. Rom.9,32. Jes.52,14.

⁷ Kad tie nu aizgāja, tad Jēzus iesāka runāt uz tiem ļaudīm par Jāni: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīties? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? ¹

1. 3,1.5. Jāņ.5,35.

⁸ Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redziet, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.

⁹ Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas arī augstāks nekā pravietis. ¹

1. 14,5. Jāņ.1,21. Lūk.1,76.

¹⁰ Jo šis ir tas, par ko rakstīts: “Redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam ceļu priekš Tevis būs sataisīt.” ¹

1. Mal.3,1. Mark.1,2.

¹¹ Patiesi, Es jums saku: “No tiem, kas no sievām dzimuši, neviens nav cēlies, kas lielāks nekā Jānis, tas Kristītājs; bet tas mazākais Debesu valstībā ir lielāks pār viņu. ¹

1. 13,17. Lūk.7,28. Ījab.14,1. Zaha.12,8.

¹² Bet no Jāņa tā Kristītāja laika līdz tagad Debesu valstībā ar varu laužas iekšā; un tie varas darītāji to rauj. ¹

1. Lūk.16,16. 13,24.

¹³ Jo visi pravieši un bauslība līdz Jānim sludinājuši par to, kas bija nākams. ¹

1. Ap.darb.3,24.

¹⁴ Un ja jūs gribat pieņemt: viņš ir Elija, kam bija jānāk. ¹

1. 17,10.

¹⁵ Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. ¹

1. 13,9.

¹⁶ Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzinājama bērniem, kas sēž uz tirgus un sauc uz saviem biedriem ¹

1. 12,39. Lūk.7,31.

¹⁷ Un saka: “Mēs jums stabulējuši un jūs neesat dejojuši, mēs jums raudu dziesmas dziedājuši, un jūs neesat raudājuši.” ¹

1. Sak.29,9.

¹⁸ Ja Jānis ir nācis, ne ēdis, ne dzēris; un tie saka: “Viņam ir velns.” ¹

1. p.10. 3,4. Lūk.7,33. Mark.3,22. Jāņ.7,20.

¹⁹ Tas Cilvēka Dēls ir nācis, ēd un dzer; un tie saka: “Redzi, kāds rijējs un vīna plītnieks, muitnieku un grēcinieku draugs;” un gudrība top taisnota no saviem bērniem.” ¹

1. 9,10. Lūk.11,49. Sak.27,11.

²⁰ Tad Viņš iesāka tās pilsētas rāt, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem nebija atgriezušās. ¹

1. p.5.2.

²¹ “Vai tev, Horacin! Vai tev, Betsaida! Jo kad Tirū vai Sidonā tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos. ¹

1. Lūk.10,13. Zaha.9,2. Eceh.26,27. Jon.3,6. Ījab.42,6.

²² Tomēr Es jums saku, ka Tirum un Sidonai vieglāki būs soda dienā, nekā jums. ¹

1. p.24.

²³ Un tu Kapernaūma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogāzta; jo kad Sodomā tie brīnumi būtu notikuši, kas iekš tevis notikuši, tad viņa vēl šodien stāvētu. ¹

1. 4,13. Jes.14,12.15. Raud.4,6. Eceh.16,48.

²⁴ Tomēr Es jums saku, ka Sodomas zemei vieglāki būs soda dienā, nekā tev.” ¹

1. 10,15.

²⁵ Tanī pašā laikā Jēzus atbildēja un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi slēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. ¹

1. 18,3. Lūk.10,21. 1Kor.1,19. Jāņ.7,8.4. Dāv.dz.8,3.

²⁶ Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. ¹

1. Lūk.12,32.

²⁷ Visas lietas Man ir iedotas no Mana Tēva, un neviens nepazīst To Dēlu, kā vien Tas Tēvs, un neviens nepazīst To Tēvu kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu. ¹

1. 28,18. Jāņ.3,35. 5,20. 6,46. 10,15. 14,6.

²⁸ Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ¹

1. 23,4. Jes.45,22.25. Jer.31,25. Ap.darb.15,10. (Dāv.dz.55,23.)

²⁹ Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācaties no Manis; jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm. ¹

1. Jer.6,16.

³⁰ Jo Mans jūgs ir laipnīgs, un Mana nasta viegla.” ¹

1. 1Jāņ.5,3.