¹ Tanī laikā Hērodus, viens no tiem četriem Jūdu zemes valdniekiem, dzirdēja to slavu par Jēzu, ¹

1. Mark.6,14. Lūk.3,1.

² Un sacīja uz saviem kalpiem: “Šis ir Jānis, tas Kristītājs; tas ir uzmodināts no miroņiem, tāpēc tas spēj šos brīnumus darīt.” ¹

1. Lūk.9,7. Jāņ.10,41.

³ Jo Hērodus Jāni bija saņēmis, viņu sējis un cietumā licis Hērodeijas dēļ, kura bija Filipa, viņa brāļa, sieva. ¹

1. Lūk.3,19.20.

⁴ Jo Jānis uz viņu bija sacījis: “Tas tev nepieklājās, ka viņa tev ir.” ¹

1. 3Moz.18,16.

⁵ Un viņš gribēja to nokaut, bet bijās no tiem ļaudīm, jo tie to turēja par pravieti. ¹

1. 11,9. 21,26.

⁶ Bet, kad Hērodus dzimšanas diena tapa turēta, tad Hērodeijas meita dejoja viņu priekšā un patika Hērodum. ¹

1. 1Moz.40,20. Hoz.7,5.

⁷ Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, ka gribot dot, ko viņa lūgšot.

⁸ Un viņa, no savas mātes papriekš pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa, tā Kristītāja, galvu.” ¹

1. Mark.8,24.

⁹ Tad ķēniņš noskuma; bet tās zvērēšanas dēļ un to dēļ, kas līdz pie galda sēdēja, viņš pavēlēja, to dot.

¹⁰ Un aizsūtījis cietumā, nocirta Jānim galvu.

¹¹ Un viņa galva tapa bļodā atnesta un tai meitenei dota; un viņa to nonesa savai mātei.

¹² Un viņa mācekļi nāca, ņēma tās miesas un tās apraka; un nāca un to pasludināja Jēzum. ¹

1. (27,57.)

¹³ Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un tie ļaudis to dzirdējuši, Viņam no tām pilsētām kājām gāja pakaļ. ¹

1. Mark.6,31. Jāņ.6,1.

¹⁴ Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos. ¹

1. 4,29. 9,36.

¹⁵ Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi pie Viņa piegāja un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau ir pagājis; atlaidi tos ļaužu pulkus, ka tie var iet miestos un sev pirkt barību.” ¹

1. 15,32. Jāņ.6,5.

¹⁶ Un Jēzus uz tiem sacīja:”Ttiem nevajag iet; dodiet jūs tiem ēst.” ¹

1. 2Ķēn.4,42.43.

¹⁷ Bet tie uz Viņu sacīja: “Mums šeitan vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis.”

¹⁸ Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp.”

¹⁹ Un tiem ļaudīm pavēlējis, zālē sēsties, Viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauzis deva Saviem mācekļiem tās maizes, un tie mācekļi tiem ļaužu pulkiem. ¹

1. 15,36. Jāņ.17,1.

²⁰ Un visi tie ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus. ¹

1. 2Ķēn.4,43.44.

²¹ Un to vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.

²² Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties, tiekams Viņš tos ļaudis atlaistu. ¹

1. Jāņ.6,15.

²³ Un tos ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats. ¹

1. 15,29. Lūk.6,12.

²⁴ Bet tā laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.

²⁵ Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams. ¹

1. Mark.13,25. 2Moz.14,24. Ījab.9,8.

²⁶ Un kad Viņa mācekļi To redzēja pa jūru staigājam, tad tie izbijās un sacīja: “Tas ir ķēms;” un brēca no bailēm. ¹

1. Lūk.24,37.

²⁷ Bet tūdaļ Jēzus uz tiem runāja un sacīja: “Turat drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstaties.”

²⁸ Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man pie Tevis nākt pa ūdens virsu.” ¹

1. (Lūk.22,23.)

²⁹ Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu, ka pie Jēzus nāktu.

³⁰ Bet to lielo vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” ¹

1. 8,25.

³¹ Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un uz viņu sacīja: “Tu mazticīgais, kāpēc tu esi šaubījies?” ¹

1. 9,30. Jēk.1,6.

³² Un kad tie bija iekāpuši laivā, tad vējš nostājās.

³³ Un tie, kas bija laivā, nāca un metās ceļos priekš Viņa un sacīja: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls.” ¹

1. 8,27. 16,16.

³⁴ Un tie pārcēlušies nāca uz Ģenecaretes zemi. ¹

1. Lūk.5,1.

³⁵ Un kad tie ļaudis Viņu tai vietā nomanīja, tad tie sūtīja pa visu to apgabalu visapkārt, un atveda pie Viņa visādus neveselus, ¹

1. 4,24.

³⁶ Un Viņu lūdza, ka Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un cik to aizskāra, tie tapa dziedināti. ¹

1. 9,21. Lūk.6,19.