¹ Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā. ¹

1. 4,13. 8,23. Mark.2,1.

² Un lūk, pie Viņa atnesa melmeņu sērdzīgu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti.” ¹

1. p.22. 8,10.13. Ap.darb.9,33. Lūk.8,50. Mark.9,23.

³ Un lūk, kādi no tiem rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.” ¹

1. Mark.2,7.

⁴ Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs? ¹

1. 12,25. 15,19. Jāņ.2,25. Zaha.8,17.

⁵ Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”

⁶ Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,” (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja:) “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.” ¹

1. 8,20. Jāņ.5,8.

⁷ Un viņš cēlās un gāja mājās.

⁸ Kad tie ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.

⁹ Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ. ¹

1. 4,19. Mark.2,13.

¹⁰ Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. ¹

1. 5,46.

¹¹ Kad tie farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?” ¹

1. 12,2. 15,2. Lūk.15,2. 1Kor.5,11.

¹² Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: ‘Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. ¹

1. 8,17. 2Moz.15,26.

¹³ Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.” ¹

1. 12,7. 18,11. Hoz.6,6. Mih.6,6. Lūk.15,7. 18,9.

¹⁴ Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un tie farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?” ¹

1. 11,18. Lūk.18,12.

¹⁵ Un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad tas brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs. ¹

1. Jāņ.3,29. 16,20. Soģ.14,11.

¹⁶ Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo tas ielāps noplīst no tām drēbēm un plīsums paliek lielāks.

¹⁷ Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi tie trauki plīst, un vīns izgāžas, un tie trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.” ¹

1. Joz.9,5. Ījab.32,19.

¹⁸ Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.” ¹

1. Mark.5,22.

¹⁹ Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar Saviem mācekļiem.

²⁰ (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bijusi asins sērdzīga, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli. ¹

1. 3Moz.15,25.

²¹ Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”

²² Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.) ¹

1. p.29. 8,13.

²³ Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja tos stabulniekus un to ļaužu troksni, ¹

1. Jer.9,17.

²⁴ Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo tā meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās. ¹

1. Jāņ.11,11. 14,25.

²⁵ Bet kad tas ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad tā meitiņa cēlās augšām. ¹

1. 8,15.

²⁶ Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi. ¹

1. Lūk.7,17.

²⁷ Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” ¹

1. 12,23. 15,22. 2Sam.7,12.

²⁸ Un Viņam namā ieejot tie aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”

²⁹ Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.” ¹

1. 15,28. 8,13.

³⁰ Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.” ¹

1. 12,16.

³¹ Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi. ¹

1. Mark.1,45.

³² Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts. ¹

1. 12,22.

³³ Un kad velns bija izdzīts, tad tas mēmais runāja. Un tie ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.” ¹

1. 15,31.

³⁴ Bet tie farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.” ¹

1. 12,24.

³⁵ Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no Tās Valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas sērgas un visas vājības. ¹

1. 4,23.24.

³⁶ Un kad Viņš tos ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana. ¹

1. 14,14. Mark.6,34. 4Moz.27,17. Jer.50,6. Eceh.34,5. Zaha.10,2.

³⁷ Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju. ¹

1. Lūk.10,2. Jāņ.4,35.36.

³⁸ Tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.”