¹ Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu. ¹

1. Mark.15,1. Lūk.22,66.

² Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Poncium Pilatum. ¹

1. 20,19. Jāņ.18,28.31. Lūk.3,1.

³ Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ tos trīsdesmit sudraba gabalus tiem augstiem priesteriem un vecajiem, ¹

1. 26,14.15.

⁴ Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.” ¹

1. 5Moz.9,10. Dāv.dz.94,21.

⁵ Un tos sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās. ¹

1. Ap.darb.1,18. 2Sam.17,23.

⁶ Bet tie augstie priesteri tos sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.” ¹

1. 23,24. Amos.5,12. (5Moz.23,18.)

⁷ Bet tie sarunājās un par tiem pirka to podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

⁸ Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai. ¹

1. Ap.darb.1,19.

⁹ Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, to maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem; ¹

1. 2,17.

¹⁰ Un tos devuši par to podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.” ¹

1. (Jer.32,6.) Zaha.11,12.13.

¹¹ Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.” ¹

1. 26,64. Mark.15,2.

¹² Un kad viņš no tiem augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja. ¹

1. 26,63. Jes.53.7.

¹³ Tad Pilatus uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?” ¹

1. 26,62.

¹⁴ Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka tas zemes valdītājs it ļoti brīnījās. ¹

1. Jāņ.18,33. 19,9.

¹⁵ Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis tiem ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja. ¹

1. 26,1.5.

¹⁶ Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.

¹⁷ Un kad tie bija sapulcējušies, Pilatus uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?” ¹

1. Jāņ.18,39.40.

¹⁸ Jo viņš zināja, ka tie To no skaudības bija nodevuši.

¹⁹ Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.” ¹

1. Jāņ.19.13. Jēk.5,6.

²⁰ Bet tie augstie priesteri un vecaji pārrunāja tos ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut. ¹

1. Ap.darb.3,13.14.

²¹ Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”

²² Tad Pilatus uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”

²³ Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”

²⁴ Bet kad Pilatus redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī taisnā asinīm; raugāt paši!” ¹

1. p.4.19. Dāv.dz.26,6.

²⁵ Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.” ¹

1. 5Moz.19,10. Ap.darb.5,28.

²⁶ Tad viņš tiem to Barabu atlaida, bet Jēzu šauta un nodeva, ka taptu krustā sists. ¹

1. 20,19. Jāņ.19,1. Ap.darb.22,24.

²⁷ Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu to pulku. ¹

1. Mark.15,16. Ap.darb.28,35.

²⁸ Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli, ¹

1. Dan.5,7.

²⁹ Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” ¹

1. p.37. 2,2.

³⁰ Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma to niedri un sita Viņa galvu. ¹

1. 26,27.

³¹ Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka to mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists. ¹

1. Mark.15,20. (Jāņ.19,4.)

³² Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam to krustu nest. ¹

1. Ebr.13,12.13. Ap.darb.2,10.

³³ Un nākuši uz to vietu, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,

³⁴ Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert. ¹

1. Sak.31,6. Dāv.dz.69,22.

³⁵ Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko tas pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.” ¹

1. 1,22. Jāņ.12,38. Dāv.dz.22,19.

³⁶ Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.

³⁷ Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: Šis ir Jēzus, tas Jūdu Ķēniņš. ¹

1. p.29. Jāņ.19,19.

³⁸ Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku. ¹

1. Jes.53,12.

³⁹ Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas ¹

1. Dāv.dz.22,8.

⁴⁰ Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.” ¹

1. 4,3. 26,61. Lūk.4,23.

⁴¹ Tāpat arī tie augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar tiem rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:

⁴² “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš tas Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim. ¹

1. Ap.darb.10,38.

⁴³ Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; to Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.” ¹

1. Dāv.dz.22,9.

⁴⁴ To Viņam arī tie slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti. ¹

1. Lūk.23,39.

⁴⁵ Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai. ¹

1. 2Moz.10,22.

⁴⁶ Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabaktani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis? ¹

1. Dāv.dz.22,2. Jāņ.16,32.

⁴⁷ Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.” ¹

1. 17,10.

⁴⁸ Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja. ¹

1. Jāņ.19,28.

⁴⁹ Bet tie citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”

⁵⁰ Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli. ¹

1. Mark.15,37. Jāņ.10,18. 19,30. Lūk.23,46.

⁵¹ Un redzi, tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa, ¹

1. 2Moz.26,31. Ebr.10,19.20.

⁵² Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšām. ¹

1. Ap.darb.2,29. Dan.12,2.

⁵³ Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšām celšanās tie nāca tai svētā pilsētā un parādījās daudziem. ¹

1. 4,5. Ap.darb.26,23.

⁵⁴ Bet tas kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami to zemes trīcēšanu un kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.” ¹

1. p.40.43.

⁵⁵ Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija pakaļ gājušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes. ¹

1. Lūk.8,2.3.

⁵⁶ Starp tām bija Marija Madaļa un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un tā Cebedeja dēlu māte. ¹

1. 20,20.

⁵⁷ Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis. ¹

1. Mark.15,42. 1Sam.1,19.

⁵⁸ Šis nogājis pie Pilatus izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilatus pavēlēja, tās dot. ¹

1. 2Moz.34,25.

⁵⁹ Un Jāzeps tās miesas ņēmis ietina smalkā audeklī, ¹

1. Jāņ.11,44.

⁶⁰ Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekš kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja. ¹

1. Jāņ.11,38.

⁶¹ Bet tur bija Marija Madaļa un tā otra Marija, tās apsēdās tam kapam pretī. ¹

1. p.56.

⁶² Bet otrā dienā, kas nāk pēc tās sataisīšanas dienas, tie augstie priesteri un farizeji pie Pilatus sapulcējās ¹