¹ Jo Debesu valstība ir kā kāds nama tēvs, kas no rīta agrumā izgāja, strādniekus derēt savā vīna kalnā. ¹

1. 13,27. 21,23.

² Un saderējis ar tiem strādniekiem par vienu sudraba grasi par dienas algu, viņš tos nosūtīja savā vīna kalnā. ¹

1. 19,27.

³ Un izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam,

⁴ Un uz tiem sacīja: “Noejat arī jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.”

⁵ Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.

⁶ Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus bez darba stāvam, un uz tiem saka: “Ko jūs visu dienu še stāviet bez darba?”

⁷ Tie uz viņu saka: “Neviens mūs nav derējis.” Viņš uz tiem saka: “Ejat jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsiet.”

⁸ Kad nu vakars metās, tad tas vīna kalna kungs saka savam uzraugam: “Sauc tos strādniekus un dod tiem to algu, no pēdējiem sākdams, pie pirmajiem beigdams.”

⁹ Tad tie nāca, kas ap vienpadsmito stundu derēti, un dabūja savu grasi.

¹⁰ Bet kad tie pirmie nāca, tad tie cerēja vairāk dabūt; un tie arī dabūja ikviens savu grasi.

¹¹ To dabūjuši, tie kurnēja pret to nama tēvu, ¹

1. Lūk.15,29.

¹² Un sacīja: “Šie pēdējie vienu stundu vien strādājuši, un tu tos esi līdzinājis mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.” ¹

1. 1Moz.31,40.

¹³ Bet viņš atbildēja un uz vienu no tiem sacīja: “Draugs, es tev netaisnību nedaru. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu grasi? ¹

1. p.2.

¹⁴ Ņem, kas tev pieder, un ej; bet es šiem pēdējiem gribu tā dot kā tev.

¹⁵ Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”

¹⁶ Tā tie pēdējie taps tie pirmie, un tie pirmie tie pēdējie. Jo daudz ir aicināti, bet maz izredzēti.” ¹

1. 19,30. 22,14. 1Jāņ.8,2. Lūk.1,10.

¹⁷ Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma tos divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja: ¹

1. 16,21. Mark.10,32.

¹⁸ “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves. ¹

1. 22,66.

¹⁹ Un Viņu nodos tiem pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšām.” ¹

1. 27,2.26.29.31.63.

²⁰ Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa. ¹

1. 10,2. Mark.10,35. (15,40.)

²¹ Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie mani divi dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.” ¹

1. 19,28. Lūk.19,11.

²² Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.” ¹

1. 26,39. Lūk.12,50.

²³ Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar to kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.” ¹

1. 25,34. Rom.6,3. Lūk.22,30.

²⁴ Un kad tie desmit to dzirdēja, tad tie apskaitās par tiem diviem brāļiem.

²⁵ Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka tie pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un tiem lieliem kungiem pār tiem ir vara. ¹

1. Lūk.22,25.

²⁶ Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. ¹

1. 18,1. 23,11.

²⁷ Un ja kas grib būt jūsu starpā tas pirmais, tas lai ir jūsu kalps;

²⁸ Tā kā Tas Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.” ¹

1. 26,28. Lūk.22,27. Filip.2,7. Jes.53,10.12. Rom.5,15.19. 1Jāņ.2,2.

²⁹ Un kad tie no Jērikus izgāja, tad Viņam daudz ļaužu nāca pakaļ. ¹

1. Mark.10,46. Joz.5,10. 6,1.

³⁰ Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu secen ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!” ¹

1. 9,27. 15,22. 21,9.

³¹ Bet tie ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”

³² Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”

³³ Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.” ¹

1. Māc.11,7.

³⁴ Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam gāja pakaļ.