¹ Tanī dienā Jēzus no nama izgājis, apsēdās jūrmalā. ¹

1. 12,46. Mark.4,1.

² Un daudz ļaužu pie viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā iekāpis tur atsēdās, un visi tie ļaudis stāvēja malā. ¹

1. Lūk.5,3.

³ Un Viņš uz tiem daudz runāja caur līdzībām un sacīja: “Redzi, sējējs izgāja sēt. ¹

1. Lūk.8,4.

⁴ Un viņam sējot cita sēkla krita ceļmalā; un putni nāca un to apēda.

⁵ Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.

⁶ Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka viņai nebija saknes. ¹

1. Ījab.8,16.

⁷ Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to apmāca. ¹

1. Jer.4,3. 1Moz.8,18.

⁸ Bet cita krita uz labu zemi un nesa augļus, cita simtkārtīgus un cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus. ¹

1. 1Moz.26,12.

⁹ Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” ¹

1. 11,15. Mark.7,16. Parād.2,7.

¹⁰ Un tie mācekļi piegājuši uz Viņu sacīja: “Kādēļ Tu uz tiem runā caur līdzībām?”

¹¹ Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem tas nav dots. ¹

1. 11,25. 10,26.

¹² Jo kam ir, tam taps dots, un tam būs pārlieku; bet kam nav, no tā taps atņemts arī tas, kas tam ir. ¹

1. 25,14-30. Mark.4,25.

¹³ Tāpēc Es uz tiem runāju caur līdzībām, lai tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird, nedz saprot. ¹

1. 5Moz.29,4.

¹⁴ Un pie tiem pravieša Jesajas vārdi piepildās, kas saka: “Ausīm jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; un redzēdami jūs redzēsiet, bet nenomanīsiet. ¹

1. Jes.6,9.10. Ap.darb.28,26.

¹⁵ Jo šo ļaužu sirds ir palikusi cieta, un ar ausīm tie ir pakurli un savas acis tie aizdarījuši, ka tie acīm neredz un ausīm nedzird un sirdī nesaprot, un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”

¹⁶ Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird. ¹

1. 16,17. Lūk.10,23. Sak.20,12.

¹⁷ Jo patiesi, Es jums saku, ka daudz pravieši un taisni ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši. ¹

1. Jāņ.8,56. 1Pēt.1,10. Ebr.11,39.

¹⁸ Tad nu klausāties jūs to līdzību par to sējēju. ¹

1. Mark.4,13.

¹⁹ Kad kas to vārdu par to valstību dzird un neprot, tad nāk tas ļaunais un rauj to nost, kas viņa sirdī ir sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā. ¹

1. 4,23. Jēk.1,23.24. 1Jāņ.3,12.

²⁰ Bet kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un tūdaļ to ar prieku saņem.

²¹ Bet viņam nav saknes iekš sevis, un viņš ir nepastāvīgs. Kad nu bēdas uziet un vajāšana tā vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ņem apgrēcību.

²² Bet kas starp ērkšķiem sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība apslāpē to vārdu, un tas nenes augļus. ¹

1. 1Tim.6,17.

²³ Bet kas uz labu zemi sēts, ir tas, kas to vārdu dzird un saprot un turklāt nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.”

²⁴ Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība ir kā kāds cilvēks, kas labu sēklu sēja savā tīrumā.

²⁵ Bet ļaudīm guļot viņa ienaidnieks nāca un iesēja niknu zāli kviešu starpā un aizgāja. ¹

1. Ījab.33,15. Mark.4,27.

²⁶ Kad nu labība auga un vārpās metās, tad tā niknā zāle arīdzan rādījās.

²⁷ Tad tie kalpi gāja pie tā nama tēva un uz to sacīja: “Kungs, vai tu neesi sējis labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad tā niknā zāle rodas?” ¹

1. 10,25.

²⁸ Un viņš uz tiem sacīja: “To tas ienaidnieks darījis.” Tad tie kalpi uz to sacīja: “Vai tad tu gribi, ka mēs ejam, to izravēt?”

²⁹ Viņš sacīja: “Nē, ka jūs, to nikno zāli izravēdami, neizplūcat ir tos kviešus. ¹

1. Jes.65,8. 2Kor.13,10.

³⁰ Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu tiem pļāvējiem: “Sakrājiet kopā papriekš to nikno zāli un sieniet to kūlīšos, lai tā top sadedzināta; bet tos kviešus sakrājiet manā šķūnī.””” ¹

1. 3,12. Parād.22,11.42. Mark.4,29. 2Sam.23,7.

³¹ Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība līdzinājās sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis savā laukā iesēja. ¹

1. Lūk.13,18.

³² Šī gan ir tā mazākā starp visām sēklām, bet kad tā uzaug, tad tā ir lielāka pār citiem dārza stādiem un paliek par koku, tā ka tie putni apakš debess nāk un ligzdas taisa viņa zaros.” ¹

1. Eceh.17,23.

³³ Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “Debesu valstība līdzinājās raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss sarūga.” ¹

1. Lūk.13,20. 1Moz.18,6.

³⁴ Visu to Jēzus runāja caur līdzībām uz tiem ļaudīm, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja. ¹

1. p.3. Mark.4,33.

³⁵ Lai piepildītos, ko tas pravietis runājis sacīdams: “Es Savu muti atdarīšu līdzībās, Es izrunāšu lietas, kas no pasaules iesākuma apslēptas.” ¹

1. Dāv.dz.78,2. 2Laik.29,30.

³⁶ Tad Jēzus tos ļaudis atlaida un pārgāja mājās, un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: “Izstāsti mums to līdzību par to nikno zāli tīrumā.” ¹

1. p.24. 15,15.

³⁷ Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Tas, kas to labo sēklu sēj, ir Tas Cilvēka Dēls. ¹

1. 1Kor.3,9.

³⁸ Bet tas lauks ir pasaule, un tā labā sēkla ir tie valstības bērni, un tā niknā zāle ir tā ļaunā bērni. ¹

1. 28,19.

³⁹ Un tas ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un tas pļaujamais laiks ir šīs pasaules pastara gals, un tie pļāvēji ir tie eņģeļi. ¹

1. Jāņ.8,44. Parād.14,15.

⁴⁰ Tad nu tā kā tā niknā zāle top salasīta un ugunī sadedzināta, tā arī notiks šīs pasaules pastara galā.

⁴¹ Tas Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību, ¹

1. 24,31. 25,32. Cef.1,3. Ījab.38,13.

⁴² Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. ¹

1. 8,12. Parād.19,20.

⁴³ Tad tie taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! ¹

1. p.9. Dan.12,3. 1Kor.15,40.

⁴⁴ Vēl Debesu valstība ir kā tīrumā apslēpta manta, ko cilvēks atradis apslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. ¹

1. Lūk.14,33. Filip.3,7. Ebr.10,34.

⁴⁵ Vēl Debesu valstība ir līdzinājama tirgotājam, kas labas pērles meklēja.

⁴⁶ Un atradis vienu it dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un to nopirka. ¹

1. Sak.4,7. 3,13.

⁴⁷ Vēl Debesu valstība līdzinājās tīklam, jūrā izmestam, kas visādas zivis savilka. ¹

1. 4,19. 22.10.

⁴⁸ Un kad tas bija pilns, tad tie to pie malas vilkuši un apsēdušies, tās labās ir salasījuši traukos, bet tās sapuvušās metuši ārā.

⁴⁹ Tā tas būs pasaules pastara galā; tie eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisniem, ¹

1. p.33.

⁵⁰ Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”

⁵¹ Jēzus uz tiem saka: “Vai jūs to visu esat sapratuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Esam gan, Kungs.”

⁵² Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, uz Debesu valstību mācīts, ir līdzīgs nama kungam, kas no savas mantas izdod jaunas un vecas lietas.” ¹

1. 23,34. Dāv.dz.144,13. Augst.dz.7,13.

⁵³ Un notikās, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, tad Viņš aizgāja no turienes.

⁵⁴ Un savā tēva pilsētā nācis, Viņš tos mācīja viņu baznīcā, tā ka tie iztrūcinājās un sacīja: “Kur Šim nāk tāda gudrība un tāds spēks? ¹