¹ Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam staigāja pakaļ. ¹

1. 5,1.

² Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.” ¹

1. Mark.1,40. 3Moz.13.

³ Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. ¹

1. 3Moz.5,3.

⁴ Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.” ¹

1. 9,30. Lūk.17,14. 3Moz.14,2.

⁵ Bet kad Jēzus Kapernaūmā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza ¹

1. Lūk.7,1.

⁶ Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ melmeņu sērdzīgs mājās un cieš lielas mokas.”

⁷ Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.” ¹

1. Lūk.7,6.

⁸ Un tas virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. ¹

1. (Dāv.dz.107,20.)

⁹ Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”

¹⁰ Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam staigāja pakaļ: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību. ¹

1. 15,28. Mark.6,6. Jer.5,1.3.

¹¹ Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā. ¹

1. Lūk.13,28.29.

¹² Bet tie valstības bērni taps izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” ¹

1. 21,43. 22,13.

¹³ Un Jēzus sacīja uz to virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā. ¹

1. 9,22.29. Jāņ.4,52.

¹⁴ Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam. ¹

1. Mark.1,29. 1Kor.9,5.

¹⁵ Un Tas satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja. ¹

1. 9,25. Jāņ.12,2.

¹⁶ Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina tos garus caur vārdu un dziedināja visus sērdzīgos;

¹⁷ Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” ¹

1. Jes.53,4.5.

¹⁸ Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties. ¹

1. Mark.1,45.

¹⁹ Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.” ¹

1. Lūk.9,57.

²⁰ Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu.” ¹

1. 16,13. 2Kor.8,9. 1Moz.28,11. Mark.4,38.

²¹ Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.” ¹

1. 1Ķēn.19,20.

²² Bet Jēzus uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok.” ¹

1. 1Tim.5,6.

²³ Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz. ¹

1. p.18.

²⁴ Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja. ¹

1. Mark.4,35. Jon.1,4.

²⁵ Un tie mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” ¹

1. 14,39.

²⁶ Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu. ¹

1. 14,31. 16,8.

²⁷ Bet tie cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”  ¹

1. Dāv.dz.65,8. 89,10. 107,35-30. Sak.30,4.

²⁸ Un otrā jūrmalā nākot Ģerģesiešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt. ¹

1. Mark.5,1.

²⁹ Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?” ¹

1. Mark.1,24.34. Lūk.4,41. 2Pēt.3,4.

³⁰ Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā. ¹

1. 3Moz.11,7.

³¹ Un tie velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.” ¹

1. Mark.5,9.10.

³² Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat!” Un izbēguši tie ieskrēja tai cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.

³³ Un tie gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.

³⁴ Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām. ¹

1. Ap.darb.16,39. Ījab.21,14.