¹ Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams: ¹

1. 21,28.

² “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja, ¹

1. 1Ķēn.1,32. (Dāv.dz.45.)

³ Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.

⁴ Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās. ¹

1. 21,36. Lūk.14,17. Sak.9,2.

⁵ Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas. ¹

1. Lūk.14,18.

⁶ Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva. ¹

1. 21,35.36.

⁷ Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu. ¹

1. 23,38. Lūk.19,43. Dan.9,26. Jes.24,21.

⁸ Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi. ¹

1. 10,13. Ap.darb.13,46.

⁹ Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat. ¹

1. 10,5. 21,43.

¹⁰ Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem. ¹

1. 13,47-49.

¹¹ Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs. ¹

1. 1Moz.45,22. Cef.1,8.

¹² Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms. ¹

1. 2Kor.5,3. Jes.61,10. Lūk.13,24.

¹³ Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. ¹

1. 13,42. 24,51.

¹⁴ Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.” ¹

1. 20,16.

¹⁵ Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu. ¹

1. Mark.12,13. Dāv.dz.41,7.

¹⁶ Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. ¹

1. 21,32. Mark.8,6. Jāņ.3,2.

¹⁷ Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?” ¹

1. 17,24.

¹⁸ Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?

¹⁹ Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.

²⁰ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”

²¹ Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” ¹

1. Lūk.23,2. Rom.13,1.6.7. Māc.8,2.

²² Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.

²³ Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja ¹

1. Mark.12,18. Ap.darb.23,6.8.

²⁴ Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu. ¹

1. 5Moz.25,5.

²⁵ Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.

²⁶ Tā arī otrais un trešais līdz septītam.

²⁷ Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.

²⁸ Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.” ¹

1. 14,4.

²⁹ Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku. ¹

1. 1Kor.15,43.

³⁰ Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs. ¹

1. Parād.31,17.

³¹ Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams: ¹

1. 12,3. 2Moz.3,6.16.

³² „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“ Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.” ¹

1. 1Laik.18,27. Ebr.11,16.

³³ Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību ¹

1. 7,28.

³⁴ Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā. ¹

1. Mark.12,28. Dāv.dz.107,42.

³⁵ Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:

³⁶ “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?” ¹

1. 5,19.

³⁷ Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta. ¹

1. 5Moz.6,5. 10,12.

³⁸ Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis. ¹

1. 1Jāņ.5,3.

³⁹ Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu. ¹

1. 1Jāņ.4,20.21. 3Moz.19,18.34. Rom.13,19.

⁴⁰ Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.” ¹

1. 7,12. (5Moz.5,29. Mark.12,30.)

⁴¹ Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja ¹

1. Mark.12,35.

⁴² Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.” ¹

1. 16,16. 26,63. Jāņ.12,34.

⁴³ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,

⁴⁴ Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.

⁴⁵ Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?” ¹

1. 1Laik.18,17.

⁴⁶ Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt. ¹

1. Lūk.14,6.