¹ Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no tiem rakstu mācītājiem, no Jeruzālemes nākuši. ¹

1. Mat.15,1.

² Un redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām rokām maizi ēdam, tie tos rāja. ¹

1. Lūk.11,38.

³ Jo tie farizeji un visi Jūdi neēd, ja tie rokas daudzkārt nav mazgājuši, to vecaju likumus turēdami. ¹

1. Jāņ.2,6.

⁴ Un no tirgus nākot tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies darīt, dzeramu trauku un krūžu un vara rīku un gultu mazgāšanas.

⁵ Tad tie farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: “Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?”

⁶ Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Gan labi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: “Šie ļaudis ar lūpām mani godā, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost. ¹

1. Jes.29,13.

⁷ Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.”

⁸ Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus, krūžu un biķeru mazgāšanas, un darāt vēl daudz citas tādas lietas.” ¹

1. p.4.

⁹ Un Viņš uz tiem sacīja: “It jauki jūs Dieva bausli atmetat, lai savu likumu turētu.

¹⁰ Jo Mozus ir sacījis: godā savu tēvu un savu māti; un kas ļaunu runā pret tēvu vai māti, tam būs mirt. ¹

1. 2Moz.20,12. 21,17.

¹¹ Bet jūs sakāt: ja cilvēks uz tēvu vai māti saka: korban, tas ir: lai tas ir Dievam par upuri, kas tev no manis varētu par labu nākt; -

¹² Tad jūs viņam vairs neļaujat nenieka darīt priekš tēva vai mātes,

¹³ Iznīcinādami Dieva vārdu ar savu likumu, ko jūs esat iecēluši. Un daudz tādas lietas jūs dariet.” ¹

1. p.8.

¹⁴ Un tos ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Klausiet Mani visi un saprotiet.

¹⁵ Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes iekš tā ieiet, bet kas no tā iziet, tas cilvēku apgāna. ¹

1. p.2. Ap.darb.10,15.28.

¹⁶ Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” ¹

1. 4,23.

¹⁷ Un kad Viņš no tiem ļaudīm nogāja namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības. ¹

1. Mat.15,15.

¹⁸ Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai ir jūs esat tādas nesaprašas? Vai jūs neprotat, ka tas, kas no ārpuses cilvēkā ieiet, viņu nevar apgānīt? ¹

1. 6,52. 4,13.

¹⁹ Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet pa zināmu ceļu, pa ko visa barība izkārnās.” ¹

1. Tit.1,15.

²⁰ Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas cilvēku apgāna.

²¹ Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības,

²² Zādzības, negausības, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība.

²³ Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un cilvēku apgāna.”

²⁴ Un no turienes cēlies, Viņš nogāja uz Tirus un Sidonas robežām. Un kādā namā iegājis, Viņš gribēja, ka neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt paslēpts. ¹

1. 9,30. Mat.15,21.

²⁵ Jo viena sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, nāca un nometās priekš Viņa kājām.

²⁶ Bet tā bija Grieķu sieva, no dzimuma Siro-Feniķiete, un Viņu lūdza, lai to velnu izdzītu no viņas meitas. ¹

1. Rom.1,14.16.

²⁷ Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājās bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”

²⁸ Un viņa atbildēja un uz To sacīja: “Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.”

²⁹ Un Viņš uz to sacīja: “Šī vārda dēļ ej! velns ir izbēdzis no tavas meitas.”

³⁰ Un nogājusi savās mājās, viņa atrada to meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis. ¹

1. 9,26.

³¹ Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš nāca pie Galilejas jūras vidū starp to desmit pilsētu robežām. ¹

1. 5,20. Mat.4,25.

³² Un pie Viņa atveda vienu kurlmēmu, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku. ¹

1. 5,23.41. Mat.15,30.

³³ Un Viņš to ņēma no tiem ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli; ¹

1. 8,23.

³⁴ Un skatījās uz debesi, nopūtās un sacīja uz to: “Epata,” tas ir: “Atveries!” ¹

1. 6,41. 8,12. Jāņ.11,41. 17,1.

³⁵ Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi.

³⁶ Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo Viņš to aizliedza, jo vairāk tie to sludināja, ¹

1. 1,43.45.

³⁷ Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.” ¹

1. 1Moz.1,31. Mat.15,30.