¹ Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā. ¹

1. 2,13. Lūk.8,4.

² Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:

³ “Klausiet: redzi, sējējs izgāja sēt.

⁴ Un notikās, sējot cits krita ceļmalā, un tie putni apakš debess nāca un to apēda.

⁵ Un cits krita uz akmenāju, kur tam nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tam nebija dziļas zemes.

⁶ Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tas savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes.

⁷ Un cits krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga un to nomāca, un tas nenesa augļus.

⁸ Un cits krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cits nesa trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmit kārtīgi un cits simtkārtīgi.”

⁹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” ¹

1. p.23.

¹⁰ Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ ¹

1. 3,14.

¹¹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām, ¹

1. 1Kor.5,12.13.

¹² Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.” ¹

1. Jes.6,9.10.

¹³ Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības?

¹⁴ Tas sējējs sēj to vārdu.

¹⁵ Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur tas vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un to vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts.

¹⁶ Un tāpat tie, kas uz to akmenāju sēti, ir tie, kas to vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.

¹⁷ Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet tā vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību. ¹

1. Kol.1,23. 2,7.

¹⁸ Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas to vārdu dzird,

¹⁹ Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē to vārdu un tas paliek neauglīgs.

²⁰ Un kas uz to labo zemi sēti, ir tie, kas to vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.”

²¹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai svece top iededzināta, lai to liek apakš pūra, vai apakš galda? Vai ne tāpēc, lai to liek uz lukturi? ¹

1. Lūk.8,16.

²² Jo nekas nav apslēpts, kas nebūtu nācis gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. ¹

1. Mat.10,26.

²³ Jo kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” ¹

1. p.9. Mat.11,15.

²⁴ Un Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt. ¹

1. Mat.7,2.

²⁵ Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.”

²⁶ Un Viņš sacīja: “Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.

²⁷ Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un tā sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. ¹

1. Dāv.dz.127,2. Jēk.5,7.

²⁸ Jo zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus iekš vārpas. ¹

1. 1Jāņ.2,12.13.

²⁹ Un kad tie augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ cirpi sūta, jo tas pļaujamais laiks ir klātu.” ¹

1. Joēl.3,18.

³⁰ Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību līdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to nozīmēsim? ¹

1. Lūk.13,18.

³¹ Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes. ¹

1. Mat.13,31.

³² Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”

³³ Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem to vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast. ¹

1. 2,2. Mat.13,34. Jāņ.8,43. 16,12.

³⁴ Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.

³⁵ Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “Pārcelsimies uz viņu malu.” ¹

1. 5,1. Lūk.8,22.

³⁶ Un tos ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.

³⁷ Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka tā laiva jau pildījās.

³⁸ Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”

³⁹ Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu. ¹

1. 6,51.

⁴⁰ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”

⁴¹ Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”