¹ Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja: ¹

1. Mat.15,32.

² “Mana sirds iežēlojās to ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.

³ Un kad es tos neēdušus uz mājām atlaidīšu, tad tie uz ceļa badā nonīks; jo citi bija no tālienes nākuši.”

⁴ Un Viņa mācekļi tam atbildēja: “Kur, kas šos ar maizi var pieēdināt šeitan tuksnesī?” ¹

1. (2Ķēn.4,43.)

⁵ Un Viņš tiem jautāja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas.”

⁶ Un Viņš tiem ļaudīm pavēlēja, pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma tās septiņas maizes un pateikdams tās pārlauza un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tiem ļaudīm priekšā.

⁷ Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, Viņš pavēlēja, arī tās likt priekšā.

⁸ Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus kurvjus.

⁹ Un to bija pie četrtūkstošiem, kas bija ēduši. Un Viņš tos atlaida.

¹⁰ Un tūdaļ Viņš iekāpa laivā ar Saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.

¹¹ Un farizeji izgāja un iesāka ar Viņu apjautāties un meklēja no Viņa kādu zīmi no debess, Viņu kārdinādami. ¹

1. Lūk.11,16.

¹² Un Viņš gauži nopūtās Savā garā un sacīja: “Ko šī tauta meklē zīmes? Patiesi, Es jums saku: šai tautai nekāda zīme netaps dota.” ¹

1. 7,34. Lūk.11,29.

¹³ Un Viņš tos atstājis, kāpa atkal laivā un nocēlās uz viņu malu.

¹⁴ Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija, kā viena maize vien pašiem klāt laivā. ¹

1. Mat.16,5.

¹⁵ Un Viņš tiem pavēlēja sacīdams: “Raugāt, sargājaties no farizeju un no Hērodus rauga!” ¹

1. 3,6.

¹⁶ Un tie domāja savā starpā sacīdami: “Tas ir, ka mums maizes nav.”

¹⁷ Un to nomanīdams, Jēzus uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nesamanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta? ¹

1. 3,5. 6,52. Lūk.24,25.

¹⁸ Jums ir acis, un jūs neredzat; jums ir ausis, un jūs nedzirdat un neatminaties? ¹

1. 4,12.

¹⁹ Kad Es tās piecas maizes tiem piectūkstošiem lauzu, cik kurvju ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Divpadsmit.” ¹

1. 6,41.

²⁰ “Bet kad Es tās septiņas maizes tiem četrtūkstošiem lauzu, cik kurvju ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie sacīja: “Septiņus.” ¹

1. p.5.

²¹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad jūs nesaprotat?”

²² Un Viņš nāca uz Betsaidu; tad tie Viņam pieveda vienu neredzīgu un Viņam lūdza, ka Viņš to aizskartu. ¹

1. 7,32. 6,56.

²³ Un Viņš to neredzīgo pie rokas ņēma un to izveda ārā no tā miesta un spļāva viņa acīs un uzlika tam rokas un tam jautāja, vai tas ko redzot? ¹

1. 7,33. Jāņ.9,6.

²⁴ Un acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.”

²⁵ Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm un viņam lika acis pacelt, un viņš tapa atkal vesels un redzēja visu it skaidri.

²⁶ Un Viņš to sūtīja mājās sacīdams: “Neej miestā un nesaki to nevienam miestā.” ¹

1. 7,36. Lūk.5,14.

²⁷ Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas miestiem, un vaicāja Saviem mācekļiem uz ceļa, tiem sacīdams: “Ko tie ļaudis saka, Mani esam?” ¹

1. Lūk.9,18.

²⁸ Bet tie atbildēja: “Tu esot Jānis, tas Kristītājs; un citi: Tu esot Elija; un citi: viens no tiem praviešiem.” ¹

1. 6,15.

²⁹ Un Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams uz to sacīja: “Tu esi Tas Kristus.”

³⁰ Un Viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par Viņu neko nesaka.

³¹ Un Viņš iesāka tos mācīt, ka Tam Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un tapt atmestam no tiem vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un tapt nokautam un pēc trim dienām augšām celties. ¹

1. 10,32. Lūk.9,22. Mat.21,42.

³² Un Viņš šo vārdu it skaidri runāja, un Pēteris, Viņu savrup vedis, iesāka Viņu apsaukt. ¹

1. Mat.16,22. Jāņ.16,29.

³³ Bet Viņš atgriezdamies un Savus mācekļus uzlūkodams apdraudēja Pēteri sacīdams: “Atkāpies no Manis, sātan! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku prāta.”

³⁴ Un tos ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai pats sevi aizliedz, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. ¹

1. 10,21.

³⁵ Jo kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. ¹

1. 10,29.

³⁶ Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš samanto visu pasauli un tam sava dvēsele zūd?

³⁷ Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?

³⁸ Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas iekš šīs laulību pārkāpējas un grēcīgas tautas, tā paša dēļ arī Tas Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar tiem svētiem eņģeļiem iekš Sava Tēva godības.” ¹

1. Mat.10,33.