¹ Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem, ¹

1. Lūk.19,28.

² Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.

³ Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”

⁴ Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.

⁵ Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”

⁶ Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.

⁷ Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.

⁸ Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu. ¹

1. Dāv.dz.118,27.

⁹ Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! ¹

1. Dāv.dz.118,25.26.

¹⁰ Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!” ¹

1. 2Sam.7,12.16.

¹¹ Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.

¹² Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.

¹³ Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.

¹⁴ Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. ¹

1. p.21.

¹⁵ Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus. ¹

1. Lūk.19,45.

¹⁶ Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.

¹⁷ Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.” ¹

1. Jes.56,7. Jer.7,11.

¹⁸ Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.

¹⁹ Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā. ¹

1. p.11.

²⁰ Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.

²¹ Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.” ¹

1. p.14. Ebr.6,8.

²² Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu. ¹

1. Jāņ.14,1.

²³ Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka. ¹

1. 9,23. Lūk.17,6.

²⁴ Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks. ¹

1. Mat.7,7. 21,22. Jāņ.14,13. 16,23. Jēk.1,5.6.

²⁵ Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus. ¹

1. Mat.5,23. 6,14. 1Tim.2,8. Jer.15,1.

²⁶ Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”

²⁷ Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji, ¹

1. Lūk.20,1.

²⁸ Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”

²⁹ Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.

³⁰ Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”

³¹ Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”

³² Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.

³³ Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”