¹ Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti. ¹

1. (10,34.35.) Gal.5,1.

² Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ. ¹

1. 11,30.

³ Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku. ¹

1. 11,19. 17,15.

⁴ Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis. ¹

1. 14,27.

⁵ Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.” ¹

1. p.1. 26,5.

⁶ Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.

⁷ Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu. ¹

1. 10,34. 11,18.

⁸ Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums. ¹

1. 1Sam.16,7. Jer.17,10.

⁹ Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību. ¹

1. 10,15. Kol.2,11-13.

¹⁰ Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest? ¹

1. Gal.3,10.21. 5,1. Mat.23,4.

¹¹ Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.” ¹

1. Rom.3,20. Efe.2,4-10.

¹² Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem. ¹

1. p.4. 11,18.

¹³ Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani. ¹

1. 21,18.

¹⁴ Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda; ¹

1. p.7. 10,44. (2Moz.4,31.)

¹⁵ Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts: ¹

1. Amos.9,11-12.

¹⁶ “Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;

¹⁷ Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.” ¹

1. Jēk.2,7.

¹⁸ Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūžības. ¹

1. Amos.3,7.

¹⁹ Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.

²⁰ Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm. ¹

1. p.29. 21,25. 1Kor.10,7.8. 1Tes.4,3.

²¹ Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.” ¹

1. 13,15. Nehem.8,1.

²² Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem, ¹

1. 1,23. 11,30. 17,10. 2Kor.1,19.

²³ Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā. ¹

1. 21,39. 23,26.

²⁴ Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši, ¹

1. p.1. 20,30. Gal.1,7.

²⁵ Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,

²⁶ Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu. ¹

1. 13,50. 14,19. Rom.16,4.

²⁷ Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.

²⁸ Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas: ¹

1. p.10. 1Laik.14,2.

²⁹ Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.” ¹

1. p.20. 2Moz.34,15. Parād.2,14.20.

³⁰ Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.

³¹ Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu. ¹

1. 13,48.

³² Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja. ¹

1. 11,27.

³³ Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.

³⁴ (Un Sīlasam patika tur palikt.)

³⁵ Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.

³⁶ Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”

³⁷ Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz. ¹

1. 12,12.25. 13,5. Kol.4,10.

³⁸ Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba. ¹

1. 13,13. 14,26.

³⁹ Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru. ¹

1. 4,36. (1Kor.9,6. Gal.2,1.9. 2Tim.4,11. Filem.24.)

⁴⁰ Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts. ¹

1. 14,26.

⁴¹ Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams. ¹

1. p.23.32.36.