¹ Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Tev ir vēlēts priekš sevis paša runāt.” Tad Pāvils roku izstiepis aizbildinājās: ¹

1. 24,10.

² “Es to sev turu par lielu laimi, ķēniņ Agrippa, ka man šodien ir vēlēts tavā priekšā aizbildināties par visu to, par ko es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts,

³ Visvairāk, kad es zinu, tevi esam mācītu visās Jūdu ierašās un jautāšanās. Tāpēc es tevi lūdzu, lēnprātīgi mani klausīties. ¹

1. 24,4. 25,20.

⁴ Manu dzīvošanu no mazām dienām, kāda tā no iesākuma bijusi manas tautas starpā iekš Jeruzālemes, to nu visi Jūdi zina. ¹

1. 23,3. Gal.1,13.

⁵ Tie mani sen jau pazina, (ja tie gribētu liecību dot), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu Dieva kalpošanas viscietākiem likumiem, farizejs būdams. ¹

1. 22,3. 23,6.

⁶ Un nu es stāvu un topu tiesāts par to cerību uz to no Dieva mūsu tēviem doto apsolīšanu. ¹

1. 13,32. 28,20.

⁷ Pie tās cer nākt mūsu divpadsmit ciltis, bez mitēšanās naktīm un dienām Dievam kalpodamas. Par šo cerību, ķēniņ Agrippa, es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts. ¹

1. 24,14.15.

⁸ Kā? Vai tā jums šķiet neticama lieta, ka Dievs miroņus uzmodina? ¹

1. 4,2. 25,19. Mark.8,15.

⁹ Man pašam gan šķita, ka man vajagot Jēzus, tā Nacarieša, vārdam daudz pretī darīt. ¹

1. 22,4.

¹⁰ To es arī esmu darījis Jeruzālemē, un es daudz svētus esmu ieslēdzis cietumā, to varu no tiem augstiem priesteriem dabūjis; un kad viņi tapa nokauti, tad man tas bija pa prātam. ¹

1. 22,20.

¹¹ Un pa visām baznīcām es tos daudzkārt esmu mocījis un tos spiedis zaimot, un pārlieku pret tiem trakodams es tos esmu vajājis arī līdz svešām pilsētām. ¹

1. 22,5.

¹² Kad es tādēļ arī uz Damasku gāju ar spēku un varu no tiem augstiem priesteriem, ¹

1. 9,2.

¹³ Tad, ak ķēniņ, es dienas vidū uz ceļa gaišumu no debesīm, skaidrāku nekā sauli, redzēju, kas mani un manus ceļa biedrus apspīdēja.

¹⁴ Un kad mēs visi pie zemes pakritām, tad es dzirdēju balsi uz mani runājam un Ebreju valodā sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt!”

¹⁵ Bet es sacīju: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Tas sacīja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.

¹⁶ Bet celies un stāvi uz savām kājām. Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, ka Es tevi ieceltu par kalpu un liecinieku tanīs lietās, ko tu esi redzējis un kādās Es tev parādīšos, ¹

1. 22,15. Dan.10,9. 10,18. 1Kor.11,23. Gal.1,12.

¹⁷ Tevi izraudams no šiem ļaudīm un no tiem pagāniem, pie kuriem Es tevi tagad sūtu, ¹

1. 22,21. Jer.1,8. 28,19.

¹⁸ Viņu acis atdarīt, ka tie atgriežas no tumsības pie gaismas un no velna varas pie Dieva, ka tie dabū grēku piedošanu un daļu starp tiem svētītiem caur ticību uz Mani.” ¹

1. (6,10.) 20,32. Jes.42,7. 1Pēt.2,9. Kol.1,12-14.

¹⁹ Tāpēc, ak ķēniņ Agrippa, es šai parādīšanai no debesīm neesmu bijis nepaklausīgs; ¹

1. Gal.1,16.

²⁰ Bet es papriekš tiem, kas Damaskū un Jeruzālemē un visā Jūdu zemē, un tiem pagāniem esmu pasludinājis, lai no grēkiem atstājās un pie Dieva atgriežas un dara atjaunota prāta pienākamus darbus. ¹

1. 9,20.28. 20,21. Mat.3,8.

²¹ Tādēļ tie Jūdi, Dieva namā mani sagrābuši, apņēmās mani nokaut. ¹

1. 21,30.31.

²² Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks; ¹

1. 8,10. 24,14. 28,23. Parād.13,16. Lūk.24,44.

²³ Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, tas pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un tiem pagāniem.”

²⁴ Un kad viņš tā aizbildinājās, tad Festus sacīja ar skaņu balsi: “Pāvil, tu esi traks, tā lielā rakstu zināšana tevi padara traku.” ¹

1. p.5.22.

²⁵ Bet tas sacīja: “Es neesmu vis traks, viscienīgais Festu, bet es runāju patiesīgus un prātīgus vārdus. ¹

1. 24,3. Jāņ.8,49.

²⁶ Jo par šīm lietām ķēniņš zina, uz ko es arī droši runāju. Jo es neticu, ka kāda no šīm lietām viņam ir paslēpta; jo tas nav kaktā noticis. ¹

1. p.3. Jāņ.18,20.

²⁷ Vai tu, ķēniņ Agrippa, tiem praviešiem tici? Es zinu, ka tu tici!”

²⁸ Bet Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Daudz netrūkst, tu mani pārrunā, ka es palieku par Kristus mācekli.” ¹

1. 11,26.

²⁹ Bet Pāvils sacīja: “Es no Dieva vēlētos, lai trūkst maz vai daudz, ka ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, tādi top, kāds es esmu, bez šīm saitēm vien.” ¹

1. 22,30. 28,20.

³⁰ Un kad viņš to runāja, tad ķēniņš cēlās un zemes valdītājs un Berniķe un kas pie tiem sēdēja. ¹

1. 25,23.

³¹ Un aizgājuši tie runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš nāvi vai saites pelna.” ¹

1. 25,25.

³² Un Agrippa sacīja uz Festu: “Šo cilvēku varētu palaist, kad tas ķeizaru nebūtu piesaucis.” ¹

1. 25,11. 28,19.