¹ Un kad vasaras svētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā. ¹

1. 1,14. 3Moz.23,15.

² Un tur piepeši no debess rūkšana notika, tā kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja. ¹

1. (p.46. 3,1.11. 5,12.) Jāņ.3,8. 1Ķēn.19,11.

³ Un dalītas mēles tiem parādījās tā kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem. ¹

1. Mat.3,11.

⁴ Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt. ¹

1. 4,31. 10,46. 11,15. 13,9. 19,6. Mark.16,17.

⁵ Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess. ¹

1. 10,35. 13,26.

⁶ Kad nu šī balss notika, tad tas pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam. ¹

1. p.2. Jes.66,6.

⁷ Un tie visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: “Redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji? ¹

1. Jāņ.7,52. (Mat.26,73.)

⁸ Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši?

⁹ Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas, ¹

1. Jes.13,17. 21,2. 1Moz.24,10. 1Pēt.1,1.

¹⁰ Friģijas un Pamfilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Kireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri, ¹

1. 11,20. 13,13. 16,6. Eceh.27,10.

¹¹ Krieti un Arābi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam.” ¹

1. Mat.23,15. Tit.1.12. Dāv.dz.71,19.

¹² Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: “Kas tas būs?”

¹³ Bet citi mēdīdami sacīja: “Tie salda vīna pilni.” ¹

1. 1Kor.14,21.

¹⁴ Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: “Jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs. ¹

1. p.5.

¹⁵ Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda. ¹

1. Jes.5,11. 1Tes.5,7.

¹⁶ Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis: ¹

1. Joēl.3,1.

¹⁷ Un Dievs saka: “Notiks pēdīgās dienās, ka Es izliešu no Sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus. ¹

1. 21,9.

¹⁸ Un arī uz Saviem kalpiem un uz Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību.

¹⁹ Un Es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku. ¹

1. Lūk.21,25. Mat.24,29.

²⁰ Saule taps pārvērsta par tumsību, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. ¹

1. Rom.2,5.

²¹ Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.” ¹

1. Rom.10,13.

²² Jūs Israēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt, ¹

1. 10,38. Mat.21,11. Jāņ.5,32.36.

²³ Šo, pēc Dieva nolemta padoma un papriekš zināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši - ¹

1. 3,13. 4,28. 5,30. 10,39. Rom.8,32.

²⁴ To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka Viņš no tās taptu turēts. ¹

1. Dāv.dz.18,5. Lūk.11,22. Jāņ.14,30.

²⁵ Jo Dāvids par Viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos. ¹

1. Dāv.dz.16,8.

²⁶ Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību. ¹

1. Jer.31,26.

²⁷ Jo Tu manu dvēseli nepametīsi kapā, nedz Savam Svētam liksi redzēt satrūdēšanu. ¹

1. 13,35. 1Pēt.3,19.

²⁸ Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību Tava vaiga priekšā.

²⁹ Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai. ¹

1. 13,36. 1Ķēn.2,10. (Mat.27,52.)

³⁰ Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu, ¹

1. 13,34. Dāv.dz.132,11. Lūk.1,32.

³¹ To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka Viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz Viņa miesa redzējusi satrūdēšanu.

³² Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki. ¹

1. 1,22. 3,15.

³³ Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, Viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat, ¹

1. p.12.17.39. 1,4. 5,31. Efe.1,19.20. Jāņ.12,32. Dāv.dz.68,19.

³⁴ Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pie Manas labās rokas, ¹

1. Dāv.dz.110,1.

³⁵ Tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”

³⁶ Tad nu visam Israēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.” ¹

1. 5,31. Filip.2,11.

³⁷ Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un tiem citiem apustuļiem: “Vīri, brāļi, ko mums būs darīt?” ¹

1. 16,30. Ebr.4,12.

³⁸ Bet Pēteris uz tiem sacīja: “Atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Tā Svētā Gara dāvanu. ¹

1. 3,19. 10,45. 22,13.

³⁹ Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” ¹

1. Mat.27,25. Joēl.3,5. Jes.57,19.

⁴⁰ Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: “Izglābjaties no šās netiklas cilts.” ¹

1. 5Moz.32,5. Filip.2,15.

⁴¹ Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles. ¹

1. p.47. 5,14. Jes.53,11.12.

⁴² Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām. ¹

1. 20,7. (Jūd.1,12.)

⁴³ Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur tiem apustuļiem. ¹

1. 5,11.12.

⁴⁴ Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā; ¹

1. 4,32.

⁴⁵ Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. ¹

1. 4,34.

⁴⁶ Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un šurp un turp namos maizi lauza un barību ņēma ar prieku un sirds vientiesību, ¹

1. p.1.42.

⁴⁷ Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie tās draudzes, kas tapa svētīgi. ¹

1. 4,4. 5,14. Rom.15,6. Lūk.2,52.