¹ Un viens vīrs bija Cezarejā, Karniels vārdā, viens kapteinis, no tā saucamā Itālijas karoga, ¹

1. 8,40. 23,23. Mat.8,5.

² Dieva cienītājs un dievbijīgs ar visu savu namu, kas tos ļaudis daudz apdāvināja un allažiņ Dievu lūdza. ¹

1. 13,16. Joz.24,15. Lūk.7,5. Dan.4,24.

³ Šis ap devīto dienas stundu parādīšanā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: “Karniel!” ¹

1. p.30. 3,1. 9,12. Lūk.1,22. 1Moz.46,2.

⁴ Un to redzēdams viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas uz viņu sacīja: “Tavas lūgšanas ir uzkāpušas un pieminētas Dieva priekšā. ¹

1. Lūk.1,12.29. Dāv.dz.141,2. Parād.8,4.

⁵ Un tagad nosūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri. ¹

1. Jāņ.1,42.

⁶ Šis piemājo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam nams ir jūrmalā; šis tev sacīs, ko tev būs darīt.” ¹

1. 2,37. 9,6.43. 11,14.

⁷ Un kad tas eņģelis, kas ar Karnieli runāja, bija aizgājis, tad šis aicināja divus no saviem nama kalpiem un vienu dievbijīgu karavīru no tiem, kas pastāvīgi pie viņa bija. ¹

1. 2Laik.17,19.

⁸ Un visas lietas stāstījis viņš tos sūtīja uz Joppi.

⁹ Un otrā dienā, kad tie uz ceļa bija un tai pilsētai tuvu klāt nāca, Pēteris uzkāpa uz jumtu, Dievu lūgt, ap sesto stundu. ¹

1. Dan.6,10.

¹⁰ Un viņš izsalcis būdams gribēja ko baudīt, un kamēr tie ēdienu sataisīja, viņš garā tapa aizgrābts. ¹

1. 20,11. 22,17. 2Kor.12,2.

¹¹ Un viņš redz debesi atvērtu un kādu trauku nonākam, tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu zemē. ¹

1. 11,5.

¹² Tanī bija visādi četrkājīgi lopi un zvēri un tārpi no zemes virsas un putni, kas apakš debess. ¹

1. 1Moz.1,20.24.

¹³ Un balss notika uz to: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”

¹⁴ Bet Pēteris sacīja: “Ne mūžam, Kungs! Jo es nekad neesmu ko ēdis, kas ir aizliegts, vai nešķīsts.”

¹⁵ Un atkal otru reiz balss uz viņu notika: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par aizliegtu.” ¹

1. Mat.15,11. Rom.14,14. Mark.7,2-15.

¹⁶ Un tas notika trīs reizes un tas trauks atkal tapa uzcelts debesīs. ¹

1. 1Moz.41,32.

¹⁷ Un kad Pēteris savā prātā nezināja, ko šī parādīšana apzīmējot, ko viņš bija redzējis, redzi, tad tie no Karnieļa sūtītie vīri, Sīmaņa namu izvaicājuši, stāvēja pie vārtiem. ¹

1. p.7.

¹⁸ Un tie sauca un vaicāja, vai Sīmanis, ar pavārdu Pēteris, tur mājojot?

¹⁹ Un kad Pēteris to parādīšanu pārdomāja, tad Tas Gars uz to sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē; ¹

1. 8,29.

²⁰ Bet celies, nokāp un ej tiem līdz nešaubīdamies, jo Es tos esmu sūtījis.” ¹

1. Rom.14,23.

²¹ Un Pēteris nokāpa pie tiem vīriem, kas no Karnieļa pie tā bija sūtīti, un sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējiet, kādas lietas dēļ jūs še esat?”

²² Un tie sacīja: “Karniels, viens kapteinis, taisns un dievbijīgs vīrs, kam pie visas Jūdu cilts laba slava, tas no viena svēta eņģeļa ir pamācīts, tevi uz savu namu aicināt un vārdus dzirdēt no tevis.” ¹

1. p.2,6. 16,2.

²³ Tad nu viņš tos aicināja iekšā un uzņēma savā namā. Un otrā dienā viņš cēlās un gāja tiem līdz, un kādi brāļi, kas bija no Joppes, viņu pavadīja. ¹

1. 9,42. 11,12.

²⁴ Un otrā dienā tie nonāca Cezarejā, un Karniels, savus radiniekus un labākos draugus saaicinājis, viņus gaidīja.

²⁵ Un notikās, Pēterim ieejot, ka Karniels tam gāja pretī un paklanījās, mezdamies pie viņa kājām. ¹

1. 1Sam.24,9.

²⁶ Bet Pēteris to pacēla un sacīja: “Celies, arī es esmu cilvēks.” ¹

1. 14,15. Parād.19,10.

²⁷ Un ar to sarunādamies viņš gāja iekšā un atrada daudz kopā sanākušus,

²⁸ Un uz tiem sacīja: “Jūs zināt, ka Jūdu vīram nepieklājās piebiedroties jeb nākt pie svešas tautas cilvēka; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nebūs saukt par negantu jeb nešķīstu. ¹

1. p.15. 11,3.

²⁹ Tāpēc es ataicināts arī esmu nācis bez pretī runāšanas; tad nu vaicāju: kādēļ jūs mani esat aicinājuši?”

³⁰ Un Karniels sacīja: “Priekš četrām dienām līdz šai stundai es biju gavējis, un devītā stundā man savā namā Dievu lūdzot, redzi, viens vīrs ar spožām drēbēm stāvēja manā priekšā ¹

1. p.3. 1,10. Soģ.13,6.

³¹ Un sacīja: Karniel, tavas lūgšanas ir paklausītas un tavas nabagu dāvanas ir pieminētas Dieva priekšā.

³² Tāpēc sūti uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri; šis mājo Sīmaņa, tā ādmiņa, namā pie jūras; šis nāks un ar tevi runās.

³³ Tāpēc es tūdaļ pie tevis esmu sūtījis, un tu esi labi darījis, ka esi nācis. Tad nu tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, visu to dzirdēt, kas tev no Dieva pavēlēts.”

³⁴ Bet Pēteris savu muti atdarījis sacīja: “Nu es tiešām atzīstu, ka Dievs cilvēka vaigu neuzlūko;

³⁵ Bet no visām tautām, kas Viņu bīstas un taisnību dara, tas Viņam pieņēmīgs. ¹

1. 2,39. 15,9. Mat.8,11. Jes.56,6. Dāv.dz.87,5.

³⁶ Tas ir tas vārds, ko Viņš Israēla bērniem ir sūtījis, pasludinādams prieku un mieru caur Jēzu Kristu: Šis ir Kungs pār visiem. ¹

1. 13,26.46. Jes.52,7. Rom.3,29. 10,9.

³⁷ Jūs zināt, kas noticis pa visu Jūdu zemi, iesākot no Galilejas, pēc tās kristības, ko Jānis pasludinājis; ¹

1. Lūk.23,5. Mat.4,12. Mark.1,1.

³⁸ Kā Dievs ar Svētu Garu un spēku ir svaidījis to Jēzu no Nacaretes, kas ir apkārt gājis, labu darīdams un dziedinādams visus no velna uzvarētos; jo Dievs bija ar Viņu.

³⁹ Un mēs esam liecinieki par visu, ko Viņš darījis Jūdu zemē un arī Jeruzālemē; Šo tie nokāvuši piekārdami pie koka. ¹

1. 2,23. Jāņ.10,32. Gal.3,13. 1Pēt.2,24.

⁴⁰ Šo Dievs ir uzmodinājis trešā dienā un Viņam licis parādīties ¹

1. 13,30. 1Kor.15,4.

⁴¹ Ne visiem ļaudīm, bet tiem papriekš no Dieva ieceltiem lieciniekiem, mums, kas ar Viņu esam ēduši un dzēruši pēc Viņa augšām celšanās no miroņiem. ¹

1. 2,32. 31,31. Jāņ.15,27.

⁴² Un Viņš mums ir pavēlējis, tiem ļaudīm pasludināt un apliecināt, Viņu esam to no Dieva iestādīto soģi pār dzīviem un mirušiem. ¹

1. 17,31. 2Tim.4,1.

⁴³ Šim visi pravieši dod liecību, ka caur Viņa vārdu ikviens, kas tic uz Viņu, dabū grēku piedošanu.” ¹

1. 3,21.24. 13,38. Rom.3,21. Jer.31,34. Dan.9,24.

⁴⁴ Un Pēterim šos vārdus vēl runājot, Svētais Gars krita uz visiem, kas to vārdu dzirdēja. ¹

1. 8,17. 11,15.

⁴⁵ Un tie ticīgie no tās apgraizīšanas, cik Pēterim bija līdz nākuši, iztrūkās, ka arī uz pagāniem Svētā Gara dāvana bija izlieta; ¹

1. p.23. 2,17.38. Gal.2,12.

⁴⁶ Jo tie tos dzirdēja valodām runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja: ¹

1. 2,4. 19,6. (1Kor.14,5.)

⁴⁷ “Vai arī kas laban ūdeni var liegt, ka šie netaptu kristīti, kas To Svēto Garu ir dabūjuši itin kā mēs?” ¹

1. 8,36. 11,17. Mat.28,19.

⁴⁸ Un viņš pavēlēja, tos kristīt iekš Tā Kunga vārda. Tad tie viņu lūdza, lai viņš kādas dienas pie tiem paliktu. ¹

1. 18,20. 1Kor.1,16.17. Jāņ.4,2.40.