¹ Un viens vīrs, ar vārdu Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu mantību,

² Un atrāva ko no tās maksas ar sievas ziņu; un kādu daļu atnesis, to nolika pie apustuļu kājām. ¹

1. p.8,9. 4,35. Joz.7.

³ Bet Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans tavu sirdi ir piepildījis, tam Svētam Garam melot un no tā tīruma maksas ko atraut? ¹

1. Lūk.22,3. Jāņ.8,44.

⁴ Vai tas tavs būdams nevarēja tavs palikt? Arī pārdots tas bija tavā vaļā; kāpēc tad tu tādu lietu savā sirdī esi iedomājies? Tu neesi cilvēkiem melojis, bet Dievam.” ¹

1. 1Tes.4,8. 2Kor.13,3.

⁵ Un šos vārdus dzirdējis, Ananija krita pie zemes un nomira; un lielas bailes uzgāja visiem, kas to dzirdēja. ¹

1. p.11. Eceh.11,13. 1Pēt.4,17.

⁶ Un tie jaunekļi cēlušies to apkopa un iznesa un apraka. ¹

1. 8,2. 3Moz.10,5.

⁷ Un notikās pēc kādām trim stundām, tad viņa sieva arīdzan iegāja, nezinādama, kas bija noticis.

⁸ Bet Pēteris tai atbildēja: “Saki man, vai jūs to tīrumu tik dārgi esat pārdevuši?” Un tā sacīja: “Tiešām, tik dārgi.” ¹

1. Joz.7,19.

⁹ Un Pēteris uz to sacīja: “Kāpēc tad jūs savā starpā esat norunājuši Tā Kunga Garu kārdināt? Redzi, to kājas, kas tavu vīru aprakuši, ir priekš durvīm un tevi iznesīs.” ¹

1. 2Ķēn.6,32.

¹⁰ Un tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un tie jaunekļi iekšā nākuši to atrada mirušu un to iznesa un apraka pie viņas vīra. ¹

1. p.6.

¹¹ Un lielas bailes uzgāja visai draudzei un visiem, kas to dzirdēja. ¹

1. p.5. 19,17. Lūk.7,16. 12,5. Ebr.12,28.

¹² Un caur apustuļu rokām daudz zīmes un brīnumi notika starp tiem ļaudīm, un visi bija vienprātīgi Salamana priekšnamā. ¹

1. 3,11. 4,30. 14,3. 2Kor.12,12. Jāņ.10,23.

¹³ Bet no tiem citiem neviens nedrīkstēja viņiem pieķerties, bet tie ļaudis tos augsti cienīja. ¹

1. 4,1.2.

¹⁴ Un vēl vairāk tapa pielikti, kas Tam Kungam ticēja, pulks vīru un sievu, ¹

1. 2,47. 11,21.24. Jes.56,3.

¹⁵ Tā ka arī tie neveselie tapa izvesti uz ielām un gultās un nestuvēm likti, lai, Pēterim nākot, jel viņa ēna kādus no tiem apēnotu. ¹

1. 19,11.12. Jāņ.14,12. Mark.2,4.

¹⁶ Un arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzālemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tapa dziedināti. ¹

1. 8,7.

¹⁷ Bet tas augstais priesteris cēlās un visi, kas pie tā bija (tā saduceju biedrība), un tapa bardzības pilni, ¹

1. 4,1.6.

¹⁸ Un pielika tiem apustuļiem rokas un tos iemeta pilsētas cietumā. ¹

1. 4,3.

¹⁹ Bet Tā Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis un tos izveda un sacīja: ¹

1. 12,7.

²⁰ “Ejat, un Dieva namā stāvēdami, runājiet uz tiem ļaudīm visus šās dzīvības vārdus.” ¹

1. p.32. 13,26. Jāņ.6,68. 17,3.

²¹ Bet to dzirdējuši, tie iegāja it agri Dieva namā un mācīja. Bet tas augstais priesteris un tie, kas līdz ar viņu, nāca un sasauca to augsto tiesu un visus Israēla bērnu vecajus un sūtīja uz cietumu, tos atvest. ¹

1. p.17. 4,5.

²² Bet tie sulaiņi tur nogājuši tos neatrada cietumā un atnākuši to pasludināja

²³ Sacīdami: “Mēs to cietumu gan atradām it cieti aizslēgtu un tos sargus ārā stāvošus priekš durvīm, bet atvēruši mēs iekšā neatradām neviena.”

²⁴ Kad nu tas priesteris un tas Dieva nama virsnieks un tie augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tad tie par to iztrūcinājās, kas tas esot. ¹

1. 4,1.6.

²⁵ Un tur viens nāca un tiem pasludināja sacīdams: “Redzi, tie vīri, ko jūs esat likuši cietumā, stāv Dieva namā un māca tos ļaudis.” ¹

1. p.20.

²⁶ Tad tas virsnieks ar tiem sulaiņiem nogāja un tos atveda, bet ne ar varu, (jo tie bijās no tiem ļaudīm, ka ar akmeņiem netaptu nomētāti). ¹

1. 4,21. Mat.21,26.

²⁷ Un tos atveduši, tie tos stādīja augstās tiesas priekšā, un tas augstais priesteris tiem vaicāja

²⁸ Sacīdams: “Vai mēs pavēlēdami jums neesam pavēlējuši, nemācīt iekš šī Vārda? Un redzi, jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat pār mums vest šī Cilvēka asinis.” ¹

1. p.14. 4,18. 24,14. Jāņ.11,47. Mat.27,25.

²⁹ Bet Pēteris un tie apustuļi atbildēja un sacīja: “Dievam būs vairāk klausīt nekā cilvēkiem. ¹

1. 4,19.

³⁰ Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nokāvuši, To piekārdami pie koka. ¹

1. 3,13. 10,39.40.

³¹ Šo Dievs caur Savu labo roku ir paaugstinājis par Lielkungu un Pestītāju, Israēlim dot atgriešanos un grēku piedošanu. ¹

1. 2,33.36. 3,26. 10,42. 11,18. 2Tim.2,25.

³² Un mēs esam Viņa liecinieki šinīs lietās, un arī Tas Svētais Gars, ko Dievs tiem devis, kas Viņam paklausa.” ¹

1. p.20. 10,39. Jāņ.15,26.27.

³³ Bet kad viņi to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī, un tie viņus meklēja nokaut. ¹

1. 7,54. Ebr.4,12.

³⁴ Bet viens no tās augstās tiesas, farizejs, ar vārdu Gamaliēls, bauslības mācītājs, no visiem ļaudīm godā turēts, pacēlās un pavēlēja, tos apustuļus maķenīt izvest, ¹

1. 4,15. 22,3.

³⁵ Un sacīja uz viņiem: “Jūs Israēla vīri, apdomājaties labi par šiem cilvēkiem, ko jūs gribat darīt. ¹

1. 4,16.

³⁶ Jo priekš šīm dienām Teudas cēlās sacīdams, ka viņš kas esot; tam cilvēku pulks pie četrsimt pieķērās. Tas ir nokauts, un visi, kas tam paklausīja, ir izklīdināti un iznīcināti. ¹

1. 8,9. (21,38.)

³⁷ Pēc šā cēlās Jūda, tas Galilejs, tai rakstīšanas laikā un novērsa daudz ļaužu sev pakaļ; šis arīdzan ir nomaitāts, un visi, cik viņam paklausīja, izklīdināti. ¹

1. Lūk.2,2.

³⁸ Tādēļ es jums tagad saku: atstājaties no šiem cilvēkiem un liekat tos mierā. Jo ja šis padoms jeb šis darbs ir no cilvēkiem, tad tas iznīks; ¹

1. Jāņ.9,30.

³⁹ Bet ja tas ir no Dieva, tad jūs to nevarēsiet iznīcināt; un ka vēl jūs netopat atrasti karotāji pret Dievu.” ¹

1. Ījab.9,4. Sak.21,30. Jes.8,10.

⁴⁰ Un viņi tam paklausīja un tos apustuļus iesauca, tos šauta un tiem pavēlēja, nerunāt iekš Jēzus Vārda, un tos atlaida. ¹

1. 4,17.18. 22,19.

⁴¹ Tad nu tie līksmodamies aizgāja no tās augstās tiesas, ka tie bija cienīgi turēti, Viņa Vārda dēļ kaunu ciest; ¹

1. Mat.5,10-12. 1Pēt.4,13.

⁴² Un nemitējās ikdienas Dieva namā un mājās mācīt un Jēzu Kristu priecīgi pasludināt. ¹

1. 20,20. Mark.16,15.