¹ Un tas augstais priesteris sacīja: “Vai tas tā ir?”

² Bet viņš sacīja: “Vīri, brāļi un tēvi, klausāties! Tas godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahāmam, kad viņš bija Mezopotamijā, pirms Hāranā mājoja, ¹

1. 13,26. 22,1. 5Moz.26,5.

³ Un sacīja uz viņu: izej no savas zemes un no saviem radiem un ej uz to zemi, ko Es tev rādīšu. ¹

1. 1Moz.11,31. 12,1.

⁴ Tad viņš no Kaldeju zemes izgājis mājoja Hāranā; un pēc, kad viņa tēvs bija nomiris, Dievs viņu no turienes pārveda uz šo zemi, kur jūs tagad dzīvojiet, ¹

1. Joz.24,3. 1Moz.12,4.

⁵ Un viņam nedeva nekādu iemantojamu tiesu iekš tās, ir ne pēdas platumā; un tomēr viņam to solīja par mantu dot un viņa dzimumam pēc viņa, kad viņam bērnu vēl nebija. ¹

1. 5Moz.2,5. 11,24. 1Moz.12,7.

⁶ Bet Dievs tā runāja: tavs dzimums būs piedzīvotājs svešā zemē un piespiests pie kalpošanas un grūti vārdzināts četrsimt gadus. ¹

1. 1Moz.15,13.

⁷ Un to tautu, kam tie kalpos, Es gribu sodīt, Dievs sacīja; un pēc tam tie izies un Man kalpos šinī vietā. ¹

1. 2Moz.3,12.

⁸ Un Viņš tam deva to apgraizīšanas derību. Un tā viņš dzemdināja to Īzaku un to apgraizīja astotā dienā, un Īzaks to Jēkabu, un Jēkabs tos divpadsmit vectēvus. ¹

1. 1Moz.17,10. 21,2. 25,26. 35,22.

⁹ Un tie vectēvi apskauda un pārdeva Jāzepu uz Ēģiptes zemi; un Dievs bija ar viņu, ¹

1. 1Moz.37,3.4.28. 39,1.2.

¹⁰ Un to izglāba no visām viņa bēdām un tam deva žēlastību un gudrību Faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas viņu iecēla par valdītāju pār Ēģiptes zemi un visu savu namu. ¹

1. 1Moz.41,37. 48,16. Ījab.5,19. Dāv.dz.105,21.

¹¹ Bet bads nāca un lielas bēdas pār visu Ēģiptes un Kanaāna zemi; un mūsu tēvi neatrada barības. ¹

1. 1Moz.41,54. 42,2.

¹² Un Jēkabs dzirdējis, labību esam Ēģiptes zemē, izsūtīja mūsu tēvus pirmo reiz. ¹

1. 1Moz.42,1.

¹³ Un otru reiz Jāzeps no saviem brāļiem tapa pazīts, un Jāzepa radi Faraonam kļuva zināmi. ¹

1. 1Moz.45,1.4.16.

¹⁴ Un Jāzeps sūtīja un ataicināja savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit un piecas dvēseles. ¹

1. 1Moz.45,9. 46,27.

¹⁵ Un Jēkabs nogāja uz Ēģiptes zemi un nomira, viņš un mūsu tēvi, ¹

1. 1Moz.46,1. 49,33.

¹⁶ Un tapa pārvesti uz Šehemi un tai kapā ielikti, ko Ābrahāms ar sudraba maksu bija pircis no Hamora bērniem Šehemē. ¹

1. 1Moz.23,16.17. 33,19. 50,13.

¹⁷ Bet kad tas apsolīšanas laiks tuvu klāt nāca, ko Dievs Ābrahāmam bija zvērējis, tad tie ļaudis auga un vairojās Ēģiptes zemē, ¹

1. p.5. Ebr.6,13. 2Moz.1,7.

¹⁸ Tiekams cits ķēniņš cēlās, kas Jāzepu nepazina.

¹⁹ Šis mūsu tautai ar viltu uzmācās un mūsu tēviem ļaunu darīja, tā ka viņiem savi mazie bērniņi bija jāizmet laukā, lai tie nepaliktu pie dzīvības. ¹

1. 2Moz.1,10.22. 5Moz.26,6.

²⁰ Tai laikā Mozus piedzima un bija Dievam patīkams un tapa audzināts trīs mēnešus sava tēva namā. ¹

1. 2Moz.2,2.

²¹ Un kad tas bija izlikts laukā, tad Faraona meita to uzņēma un to uzaudzināja sev pašai par dēlu. ¹

1. 2Moz.2,5-10.

²² Un Mozus tapa mācīts visā ēģiptiešu gudrībā un bija spēcīgs vārdos un darbos. ¹

1. (Dāv.dz.105,22.) Lūk.24,19. (2Moz.4,10.)

²³ Kad nu viņš bija četrdesmit gadus vecs, tad tas savā sirdī apņēmās, apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus. ¹

1. 2Moz.2,11. (4Moz.16,28.)

²⁴ Un redzēdams, ka viens netaisnību cieta, viņš pārstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, un nosita to Ēģiptieti.

²⁵ Un viņš domāja, ka viņa brāļi nomanīšot, ka Dievs caur viņa roku tiem dodot pestīšanu. Bet tie to nesaprata.

²⁶ Un otrā dienā viņš tiem piestājās, kad tie bārās un tos skubināja uz mieru sacīdams: vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs viens otram pāri darāt? ¹

1. 2Moz.2,13.

²⁷ Bet tas, kas savam tuvākam pāri darīja, viņu atgrūda sacīdams: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu pār mums?

²⁸ Vai tu mani arīdzan gribi nokaut, kā tu vakar to Ēģiptieti esi nokāvis?

²⁹ Un Mozus šī vārda dēļ bēga un piemita Midijana zemē, kur viņš divus dēlus dzemdināja. ¹

1. 2Moz.2,15. 18,3.4.

³⁰ Un kad četrdesmit gadi bija pagājuši, tad Tā Kunga eņģelis Sinaī kalna tuksnesī viņam parādījās degošā ērkšķu krūmā. ¹

1. p.38. 2Moz.3,2. 7,7.

³¹ Un Mozus to redzēdams, brīnījās par to parādīšanu, un kad tas piegāja to aplūkot, tad Tā Kunga balss uz viņu notika:

³² “Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus sāka drebēt un nedrīkstēja tur skatīties. ¹

1. 2Moz.3,6. Mat.22,32.

³³ Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Noauni kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.

³⁴ Es redzēdams esmu redzējis Savu ļaužu grūtumu Ēģiptes zemē, un dzirdējis viņu nopūšanos un nolaidies tos izglābt; un nu nāc, Es tevi sūtīšu uz Ēģiptes zemi.” ¹

1. 2Moz.3,7.

³⁵ Šo Mozu, ko tie bija aizlieguši sacīdami: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu? šo Dievs sūtījis par virsnieku un pestītāju caur tā eņģeļa roku, kas tam bija parādījies ērkšķu krūmā. ¹

1. p.27.30. 2Moz.3,19. Jes.63,9-12.

³⁶ Šis viņus ir izvedis, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē un sarkanā jūrā un tuksnesī četrdesmit gadus. ¹

1. 2Moz.7,10. 14,21. Dāv.dz.95,9. 106,21,22.

³⁷ Šis ir tas Mozus, kas uz Israēla bērniem sacīja: “Tas Kungs, jūsu Dievs, jums no jūsu brāļiem cels vienu pravieti tā kā mani; To jums būs klausīt.” ¹

1. 5Moz.18,15.

³⁸ Šis pie tās draudzes tuksnesī bija ar to eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaī kalnā, un bija ar mūsu tēviem; un saņēma dzīvus vārdus, mums tos dot; ¹

1. p.31. 2Moz.19,20. 20,21. 5Moz.32,47. (Gal.3,21.)

³⁹ Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atmeta un savās sirdis atgriezās uz Ēģiptes zemi, ¹

1. Joz.24,14.

⁴⁰ Sacīdami uz Āronu: taisi mums dievus, kas mūsu priekšā ies; jo mēs nezinām, kas ir noticis šim Mozum, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes. ¹

1. 2Moz.32,1.

⁴¹ Un tie taisīja tanīs dienās vienu teļu un pienesa tam elkadievam upurus un priecājās par savu roku darbiem. ¹

1. 2Moz.32,4. (Dāv.dz.104,31.)

⁴² Bet Dievs novērsās un tos nodeva kalpot tam debess spēkam, itin kā ir rakstīts praviešu grāmatā: vai tu Israēla nams šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis kaujamus un citus upurus? ¹

1. 5Moz.17,3. Amos.5,25.

⁴³ Un jūs esat pieņēmuši to Moloka dzīvokli un sava Dieva, Remvana, zvaigzni, tās bildes, ko esat taisījuši, tās pielūgt; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles. ¹

1. 1Ķēn.11,7. 2Ķēn.17,6.

⁴⁴ Tā liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, itin kā tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc tās priekšzīmes, ko viņš bija redzējis; ¹

1. 2Moz.25,9.40. 26,30.

⁴⁵ To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jozua to arī ieveda tai zemē, kas tiem pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām. ¹

1. Joz.1,15. 3,14. 12,1. 2Moz.23,29. 34,11.

⁴⁶ Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās tam Jēkaba Dievam dzīvokli atrast. ¹

1. 13,22. Dāv.dz.132,5.

⁴⁷ Un Salamans Viņam namu uztaisīja. ¹

1. 1Ķēn.6.

⁴⁸ Bet tas Visuaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā tas pravietis saka: ¹

1. p.41. 1Ķēn.8,27. Jes.66,1.2.

⁴⁹ “Debess ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir Mana dusas vieta? ¹

1. Jer.23,24.

⁵⁰ Vai Mana roka nav šo visu taisījusi?”

⁵¹ Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ tam Svētam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs! ¹

1. 2Moz.32,9. 5Moz.9,24. 10,16. Jer.6,10. Jes.63,10.

⁵² Kuru no tiem praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas par Tā Taisnā atnākšanu papriekš sludināja; Šim jūs tagad esat palikuši par nodevējiem un slepkavām, ¹