¹ Un tie apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši. ¹

1. 8,14. 9,31. Efe.3.1.

² Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad tie apgraizītie ar to strīdējās, ¹

1. 10,45.

³ Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.” ¹

1. 10,28.

⁴ Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:

⁵ “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis. ¹

1. 10,9.

⁶ To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.

⁷ Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”

⁸ Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.”

⁹ Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.”

¹⁰ Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.

¹¹ Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.

¹² Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.

¹³ Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.

¹⁴ Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.” ¹

1. 10,6. 16,30.31.

¹⁵ Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums. ¹

1. 10,44. 19,2.6.

¹⁶ Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.” ¹

1. 1,5.

¹⁷ Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?” ¹

1. 10,15.47. 15,9.

¹⁸ Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.” ¹

1. 5,31. 15,7. 21,20.

¹⁹ Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stefana dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antioķijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.

²⁰ Un viņu starpā bija kādi Kiprieši un Kirenieši, kas nākuši uz Antioķiju arī uz Grieķiem runāja, to evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.

²¹ Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga. ¹

1. 2,47. Lūk.1,66. (Jāņ.12,38.)

²² Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antioķijai. ¹

1. 9,27.

²³ Šis nonācis un to Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dibena apņemtos pie Tā Kunga palikt. ¹

1. 13,43.

²⁴ Jo viņš bija labs vīrs un Svētā Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests, ¹

1. 5,14. 6,5. 14,1.

²⁵ Un Barnaba izgāja uz Tarsu, Saulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antioķiju. ¹

1. p.19. 9,27.30. Gal.2,11.

²⁶ Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija tai draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antioķijā tos mācekļus sāka saukt par kristīgiem. ¹

1. 26,28. (24,5.) 1Pēt.4,16.

²⁷ Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antioķiju. ¹

1. 13,1. Efe.4,11. 1Kor.12,29.

²⁸ Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur To Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius. ¹

1. 17,6. 21,10. Lūk.2,1.

²⁹ Un tie mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt tiem brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.

³⁰ To tie arī darīja, un tiem vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Saula roku. ¹

1. 12,25. 14,23.