¹ Bet šiem uz tiem ļaudīm runājot piegāja tie priesteri un tas Dieva nama virsnieks un tie saduceji, ¹

1. 5,17. Lūk.22,4.52.

² Apskaitušies, ka viņi tos ļaudis mācīja un ka pasludināja iekš Jēzus augšāmcelšanos no miroņiem; ¹

1. 23,8.

³ Un rokas tiem pielika un tos iemeta cietumā līdz rītam; jo vakars jau bija. ¹

1. 3,1. 5,18.

⁴ Bet daudzi, kas to vārdu dzirdēja, ticēja; un tur tapa skaitīti pie piectūkstošiem vīriem. ¹

1. 2,41.47. 5,14.

⁵ Bet notikās otrā dienā, ka viņu virsnieki un vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē sapulcējās,

⁶ Un Annas, tas augstais priesteris, un Kajafas un Jānis un Aleksanders, un cik no augstā priestera cilts bija; ¹

1. Jāņ.18,13. Lūk.3,2.

⁷ Un viņus savā priekšā noveduši, tie jautāja: “Kurā spēkā jeb kurā vārdā jūs to esat darījuši?” ¹

1. Mat.21,23.

⁸ Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, uz tiem sacīja: “Jūs ļaužu virsnieki un jūs Israēla vecaji, ¹

1. 2,4. Lūk.12,11.12.

⁹ Ja mēs šodien topam tiesāti laba darba dēļ pie šā neveselā cilvēka, caur ko šis ir dziedināts, ¹

1. Jāņ.10,32. Mat.12,12.

¹⁰ Tad jums visiem un visiem Israēla ļaudīm būs zināt, ka šis jūsu priekšā stāv vesels tik vien caur Jēzus Kristus no Nacaretes vārdu, ko jūs esat krustā situši, un ko Dievs no miroņiem uzmodinājis. ¹

1. 3,6.16. 5,30.

¹¹ Šis ir tas akmens, no jums nama taisītājiem atmests, kas palicis par stūra akmeni. ¹

1. Mat.21,42.

¹² Un tā pestīšana nav caur citu nevienu, jo arīdzan cits vārds apakš debess cilvēkiem nav dots, caur ko mums būs mūžīgi dzīvot.” ¹

1. 5,31. 10,43. Mat.1,21.

¹³ Kad tie nu Pētera un Jāņa sirds drošību redzēja un noprata, ka tie bija nemācīti un zemas kārtas cilvēki, tad tie brīnījās, un tos pazina, ka viņi bijuši ar Jēzu. ¹

1. Jāņ.7,15. 1Kor.14,16.23. Dāv.dz.118,23.

¹⁴ Un kad tie to cilvēku, kas bija vesels tapis, redzēja pie viņiem stāvam, tad tiem nebija ko pretim runāt.

¹⁵ Un tie lika viņiem iziet no tiesas nama un sarunājās savā starpā, ¹

1. 5,34.

¹⁶ Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo ka skaidrs brīnums caur tiem noticis, tas ir zināms visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt. ¹

1. 3,8-10. Jāņ.11,47.

¹⁷ Bet lai tas starp tiem ļaudīm tālāki neizpaužas, mēs tiem gribam stipri piekodināt, ka tiem vairs uz nevienu cilvēku nebūs runāt iekš šī vārda.” ¹

1. 5,28. Mat.21,26. 26,5.

¹⁸ Un viņus aicinājuši, tie viņiem pavēlēja, it nemaz nerunāt, nedz mācīt iekš Jēzus vārda.

¹⁹ Bet Pēteris un Jānis atbildēdami uz tiem sacīja: “Spriežat paši, vai Dieva priekšā ir taisni, jums vairāk klausīt nekā Dievam? ¹

1. 5,29.

²⁰ Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” ¹

1. 1Jāņ.1,1.

²¹ Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, to ļaužu dēļ, jo visi Dievu teica par to, kas bija noticis.

²² Jo tas cilvēks bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs, pie kā šī dziedināšanas zīme bija notikusi.

²³ Un vaļā atlaisti tie nāca pie tiem savējiem un pasludināja, ko tie augstie priesteri un vecaji uz tiem bija sacījuši. ¹

1. 1,13.

²⁴ Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā, ¹

1. 14,15. Rom.15,6. Nehem.9,6. Jes.37,16.

²⁵ Kas caur Sava kalpa Dāvida muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību? ¹

1. Dāv.dz.2,1.2.

²⁶ Ķēniņi virs zemes ir sacēlušies, un valdnieki sapulcējušies pret To Kungu un pret Viņa Svaidīto.

²⁷ Jo patiesi, tie ir sapulcējušies pret Tavu svēto bērnu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, arī Hērodus un Poncius Pilatus līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm, ¹

1. 3,13. 10,38. Lūk.23,12.

²⁸ To darīdami, ko Tava roka un Tavs padoms papriekš ir nolēmis, ka tam bija notikt. ¹

1. 2,33. Lūk.22,22. Dāv.dz.33,10,11.

²⁹ Tad nu, Kungs, skaties Tu uz viņu biedināšanu un dodi Saviem kalpiem Tavu Vārdu runāt ar visu drošību, ¹

1. p.21. 28,31.

³⁰ Savu roku izstiepdams, ka dziedināšanas notiek un zīmes un brīnumi caur Tava svētā bērna Jēzus Vārdu.” ¹

1. 3,13. 4,10. 5,12.

³¹ Un pēc lūgšanas tā vieta pakustinājās, kur tie bija sapulcējušies; un tie visi tapa Svētā Gara pilni un runāja Dieva vārdu ar drošību. ¹

1. 2,2. 4,8. 16,26.

³² Un tā draudze, kas ticēja, bija viena sirds un viena dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet tās mantas bija visiem kopā. ¹

1. 2,44. Jāņ.17,21.22. Gal.3,28.

³³ Un ar lielu spēku tie apustuļi deva liecību par Tā Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār tiem visiem. ¹

1. 1,22. 2,47. 5,13.

³⁴ Un viņu starpā arī nebija neviena, kam kas pietrūka, jo kuriem tīrumi vai nami bija, tie tos pārdeva un atnesa to maksu no tā, kas bija pārdots, ¹

1. 2,45. Lūk.12,33.

³⁵ Un nolika tiem apustuļiem pie kājām, un ikkatram tapa izdalīts, kā kuram vajadzēja. ¹

1. 2Kor.8,14.

³⁶ Un Jāzeps, no tiem apustuļiem ar pavārdu saukts Barnaba (tas ir tulkots: iepriecināšanas bērns), viens Levits, dzimis Kipriets, ¹

1. 11,19.22.

³⁷ Kam bija tīrums, pārdeva to un atnesa to naudu un nolika pie apustuļu kājām. ¹

1. Jer.32,7.