¹ Un notikās Ikonijā, ka tie kopā iegāja Jūdu baznīcā un tā runāja, ka no tiem Jūdiem un Grieķiem liels pulks ticēja. ¹

1. 11,20.21.

² Bet tie neticīgie Jūdi paskubināja un iekaitināja pagāniem sirdis pret tiem brāļiem. ¹

1. 13,45.50.

³ Tad nu tie labu laiku tur palika un droši runāja, paļaudamies uz To Kungu, kas Savam žēlastības vārdam liecību deva un lika zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām. ¹

1. 8,6. 19,8.11. Ebr.2,4.

⁴ Un tās pilsētas ļaudis šķīrās: citi bija ar tiem Jūdiem un citi ar tiem apustuļiem. ¹

1. 17,32. Jāņ.7,12.

⁵ Bet kad tur dumpis cēlās no pagāniem un Jūdiem līdz ar viņu virsniekiem, ka tie viņiem varu darītu un tos akmeņiem nomētātu, ¹

1. p.19. 2Tim.3,11.

⁶ Tad viņi to nomanīdami bēga uz Likaonijas pilsētām, Listru un Derbi, un uz tām apkārtējām vietām. ¹

1. 8,1. Mat.10,23.

⁷ Un tur viņi evaņģēliju sludināja. ¹

1. 11,20.

⁸ Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis. ¹

1. 3,2.

⁹ Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Un šis viņu uzlūkodams nomanīja, ka viņš ticēja un ka viņu var glābt, ¹

1. 3,4. Mat.9,28.

¹⁰ Sacīja ar stipru balsi: “Celies stāvu uz savām kājām!” Un viņš uzlēca un staigāja. ¹

1. 3,6-8.

¹¹ Un kad tie ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tad tie pacēla savu balsi un sacīja Likaoniski: “Dievi palikuši cilvēkiem līdzīgi un pie mums zemē nonākuši.” ¹

1. p.6. 28,6.

¹² Un tie sauca Barnabu par Jupiteru un Pāvilu par Merkuriju: tāpēc ka viņš bija tas runātājs.

¹³ Un Jupitera priesteris, kas bija ārpus pilsētas, atveda vēršus un vainagus pie vārtiem un gribēja ar tiem ļaudīm upurēt.

¹⁴ Bet tie apustuļi Pāvils un Barnaba to dzirdēdami, saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū saukdami ¹

1. Mat.26,65.

¹⁵ Un sacīdami: “Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Mēs arīdzan esam tādi pat mirstami cilvēki kā jūs, kas jums to evaņģēliju sludinām, ka jums no šiem nelietīgiem būs atgriezties pie Tā dzīvā Dieva, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā, ¹

1. 3,26. 4,24. 10,26. 17,23.24. Jēk.5,17. 1Tes.1,9. Jer.10,10.

¹⁶ Kas pagājušos laikos visiem pagāniem ļāvis staigāt pa saviem ceļiem, ¹

1. Dāv.dz.81,13. 147,20. Rom.1,24. Efe.4,17.

¹⁷ Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams.” ¹

1. 17,27. Rom.1,19. 3Moz.26,4. Jer.5,24. Mat.5,45.

¹⁸ Un to runādami, tie ar mokām nomierināja tos ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.

¹⁹ Bet no Antioķijas un Ikonijas Jūdi pienāca un tos ļaudis pārrunāja un Pāvilu akmeņiem mētāja, un to no pilsētas vilka ārā, domādami, viņu esam nomirušu. ¹

1. p.1. 13,14. 2Tim.3,11. 2Kor.11,25.

²⁰ Bet kad tie mācekļi ap viņu bija sanākuši, tad viņš uzcēlās un iegāja pilsētā; un otrā dienā viņš izgāja ar Barnabu uz Derbi. ¹

1. p.6.

²¹ Un tai pilsētā evaņģēliju pasludinājuši un labu pulku par mācekļiem darījuši, tie griezās atpakaļ uz Listru un Ikoniju un Antioķiju, ¹

1. p.7.8.

²² Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami, lai paliek iekš ticības, un ka caur daudz bēdām mums būs ieiet Dieva valstībā. ¹

1. 11,23. 1Tes.3,2-4. 2Tim.3,12. Rom.8,17.

²³ Un tie viņiem ikvienā draudzē iecēla vecajus un ar gavēšanu Dievu lūguši tos pavēlēja Tam Kungam, uz ko tie bija ticējuši. ¹

1. 6,6. 11,30. 13,3. 20,28. 1Tim.4,14.

²⁴ Un pārstaigājuši Pisidiju, tie nāca uz Pamfiliju. ¹

1. 13,13.14.

²⁵ Un Pergā to vārdu runājuši, tie nonāca uz Attaliju. ¹

1. 13,13.

²⁶ Un no turienes tie nocēlās uz Antioķiju, no kurienes tie Dieva žēlastībai bija pavēlēti uz to darbu, ko bija pabeiguši. ¹

1. 13,1-3. 15,40.

²⁷ Un tur nonākuši un to draudzi sapulcējuši, tie stāstīja, kādas lietas Dievs pie tiem bija darījis, un ka Viņš pagāniem ticības durvis bija atvēris. ¹

1. 15,4. 21,19. 1Kor.16,9.

²⁸ Un tie tur palika labu laiku pie tiem mācekļiem. ¹

1. 11,26.